"PEN dažreiz iestājās par tādām lietām un lēmumiem, kur valsts saka, ka ir kārtībā, PEN saka, ka tā nav. Valstīs, kur rakstnieki tiek diskriminēti, PEN nozīme ir ļoti liela, kā organizācijai, kas pārstāv vārda brīvību, kuru valsts ierobežo dažos gadījumos,” Latvijas Radio norāda Gaile.
Rakstniece arī norāda uz robežsituācijām Latvijā, kas saistītas ar cenzūru, piemēram, īstenojot „tikumības grozījumus”. PEN šādos gadījumos būtu jārosina viedokļu daudzveidība un jāpievērš uzmanība pelēkās zonas gadījumiem, kur jāskatās, vai tā gadījumā nav cenzūra.
Līdzīgi tas noticis Igaunijā, kur PEN organizācija iestājusies par kādu rakstnieku, kurš savā darbā izmantojis riskantu motīvu, kas robežojas ar bērnu pornogrāfiju. Tas radīja ažiotāžu. Igaunijas PEN centrs, kam pievienojās Somijas PEN apvienība, bija „prožektoru gaismā”. Tie esot gadījumi, par kuriem nevar viennozīmīgi pateikt, ka rakstniekam ir taisnība, bet svarīgi ir veicināt diskusiju par radošā procesa nozīmi. PEN nebūšot advokatūras biedrība autoriem, kas izvēlējušies būt radikāli savā izteiksmē, bet vēlas parādīt, ka rakstnieks var provocēt.
„Latvijā PEN varētu vairot un izmantot rakstnieku kolektīvo autoritāti. Kopš padomju laikiem tā kritusies, taču joprojām vārdam ir spēks, un tas ir jāizmanto,” intervijā Latvijas Radio atzīst biedrības "Latvijas PEN" valdes loceklis Ilmārs Šlāpins.
„Vēsturiski PEN veidojās, sanākot kopā esejistiem, dzejniekiem un novelistiem. Šiem cilvēkiem bija liela autoritāte, un tas uzliek pienākumus, ne tikai tiesības. Pienākums ir tas, ko pēdējā laikā esam palaiduši savvaļā, vai aizlaiduši sociālajos tīklos, rūpēties par to, kas notiek sabiedrībā, par vārda brīvību, izteiksmes brīvību, par autoru tiesībām rakstīt, saņemt par to atlīdzību un nebaidīties par sekām,” saka Šlāpins.
Pirmo reizi Latvijā PEN organizācija tika izveidota 1928. gadā, un no salonkultūras, kas bija saistīta ar tējas dzeršanu „Mazā Vērmanes dārza restorānā”, Latvijas organizācija attīstījās par par pilntiesīgu dalībnieku starptautiskā mērogā. Jau tobrīd iezīmējās būtiska nianse organizācijas mērķos, kas aktuāla arī šodien: svarīgi ir noturēt māksliniecisko neatkarību, savu autora stāju un vēstījumu, neskatoties, kas notiek nacionālo vai politisko kaislību kontekstā.
1989. gadā, pateicoties dzejnieces Ineses Zanderes iniciatīvai, Latvijā tika atjaunota PEN apvienība, bet 2004. gadā biedrība, kas bija reģistrēta ar šo nosaukumu un arī centās pildīt šīs sabiedriskās saistības, tika slēgta.
Šobrīd ap 30 cilvēku iesnieguši iesniegumus, lai būtu jaunizveidotās "Latvijas PEN" apvienības biedri.
Apvienība "PEN International" dibināta 1921. gadā Lielbritānijā, un tās pirmais vadītājs bija rakstnieks Džons Golsvertijs. Organizācijas mērķis: veicināt sadarbību starp rakstniekiem visā pasaulē un aizstāvēt viņu tiesības.
