Kā pilnīgi jauna, agrāk neapspriesta iniciatīva Laikmetīgās mākslas muzeja mājvietai tiek piedāvāta arī iespēja to veidot uz pirmā Dzelzs tilta balstiem, tādējādi iegūstot visā pasaulē unikālu kultūras būvi.
Līdz šā gada oktobrim darba grupa izstrādās piedāvāto risinājumu tehniski ekonomisko pamatojumu, lai Rīgā jau ilgi gaidīto, valstiski nozīmīgo kultūras būvju izveidi varētu sākt pēc iespējas ātrāk, šodien apliecināja darba grupas vadītājs, kultūras ministres padomnieks Jānis Dripe.
Kā zināms, Nacionālajā attīstības plānā (NAP) nākamajiem septiņiem gadiem kultūras infrastruktūrai ir paredzēti 100 miljoni latu, kas nozīmē gan valsts, gan ES fondu, gan arī pašvaldības finanšu līdzekļu piesaisti.
Tā kā NAP iekļauta arī Dziesmu un deju svētku stadiona izveide pašreizējā Daugavas stadionā vietā, ļoti svarīga ir starpministriju sadarbība, lai projektam nākamajā plānošanas periodā būtu reālas izredzes pretendēt gan uz Eiropas Savienības, gan valsts finansējumu. Tādēļ šodien par turpmāku sadarbību un vienotu pieeju Daugavas stadiona, kā arī pārējo valstij nozīmīgo kultūras būvju izveidē vienojās kultūras ministre un izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Darba grupa Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja un akustiskās koncertzāles Rīgā projektu īstenošanas modeļu izstrādei pērn tika izveidota pēc Ž. Jaunzemes-Grendes iniciatīvas, gatavojoties Latvijas valsts simtgadei 2018.gadā.
Ideja par akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi Rīgā tiek apspriesta jau vairākus gadu desmitus, taču līdz šim nav guvusi nedz pietiekamu politisko, nedz finansiālo atbalstu. Rīga ir viena no retajām Eiropas galvaspilsētām, kurā nav profesionālās mākslas līmenim atbilstošas koncertzāles un Laikmetīgā mākslas muzeja, kas ir ļoti nozīmīgs faktors arī ārvalstu tūristu piesaistei.
