Ieskats koncertzālē «Latvija» pirms oficiālās atklāšanas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 4 mēnešiem.

25. un 26. jūlijā ar īpašiem atklāšanas koncertiem Ventspilī darbu uzsāks jauna kultūras, mākslas un izglītības telpa – koncertzāle “Latvija”. Piedāvājam foto ieskatu jaunajā koncertzālē.

Vienā no pēdējo gadu vērienīgākajiem kultūras projektiem nacionālā mērogā vienoti darbosies gan akustiskā koncertzāle “Latvija” ar Lielo un Mazo zāli, gan Ventspils Mūzikas vidusskola, gan arī Bērnu mūzikas skola, Mūzikas bibliotēka un skaņu ierakstu studija.

“Koncertzālē "Latvija" jau no atklāšanas brīža apmeklētājiem piedāvās gan Latvijas mūziķu un kolektīvu koncertus, gan ekskluzīvus ārvalstu mākslinieku priekšnesumus. Koncertu programmas galvenais uzsvars, protams, tiks likts uz profesionālo akadēmisko mūziku – cienot tradīcijas un nepārejošas vērtības, pievērsīsim uzmanību nesenai pagātnei jeb 20. un 21. gadsimtā radītām kultūras vērtībām, kā arī raudzīsimies nākotnē,” uzsver Miks Magone, koncertzāles “Latvija” mākslinieciskais vadītājs.

Nozīmīga vieta programmā paredzēta arī dažādiem starpžanru mākslas notikumiem, pārrobežu sadarbības projektiem un izglītojošiem pasākumiem. Pirmās sezonas programma solās būt vērienīga – jau nākamajā nedēļā pēc koncertzāles atklāšanas koncertiem tajā skanēs izcila pasaules mūzika.

1. augustā pirmo reizi Latvijā izskanēs amerikāņu komponista Stīva Reiha  pazīstamais darbs "Six Pianos" sešu pianistu izpildījumā. Dienu vēlāk, 2. augustā, audiovizuālu priekšnesumu sniegs pazīstamais islandiešu komponists un elektroniskās mūzikas mākslinieks Valgīrs Sigurdsons kopā ar britu vijolnieku Danielu Pioro, bet svētdien, 4. augustā, solo koncertu piedāvās ukraiņu izcelsmes nepārtrauktās klaviermūzikas meistars un pionieris Ļubomirs Meļņiks.

Lielajā zālē ir 578 klausītāju vietas, savukārt mazā zāle ir veidota ar milzu atveramām durvīm, kas ļauj rīkot brīvdabas pasākumus, par neierasto mazās zāles risinājumu turpina Ventspils Komunālās pārvaldes vadītājs Andris Kausenieks.

„Tās nav parastas durvis, bet gan 12 m augstas un 12 m platas durvis. Pie zāles ir neliels uzkalniņš, tāpēc šo vietu varēs izmantot kā amfiteātri brīvdabas pasākumiem. Mākslinieki sēž mazajā zālē, bet skatītāji ārpusē,” stāsta Kausenieks.  

Lielā zāle var lepoties arī ar diviem unikāliem pasaules līmeņa instrumentiem – manuālām akustiskām koncertērģelēm un vertikālām koncertklavierēm. Koncertērģeles tapušas uzņēmumā “Johannes Klais Orgelbau GmbH & Co. KG” Vācijā un ir vienīgās ērģeles, kas mūsu valstī pieejamas koncertzālē, ne baznīcās.

Savukārt vertikālās koncertklavieres ir šobrīd pasaulē lielākās, un tās izgatavotas latviešu izcelsmes klavierbūves meistara Dāvida Kļaviņa uzņēmumā “Klavins Piano Manufaktura Kft” Ungārijā.

Dāvids Kļaviņš ar sava tālruņa palīdzību iedarbina vertikālās koncerta klavieres "470i" , unikālo instrumentu, ko viņš īpaši radījis koncertzāles „Latvija” vajadzībām. Tās var skanēt arī attālināti bez pianista klātbūtnes. Instrumenta autors ar aizrautību stāsta par vairāk nekā četrus ar pus metrus lielo instrumentu, kas piestiprināts pie vienas no skatuves sienām. Atšķiras ne tikai klavieru izskats, bet arī skanējums.

“Šis instruments atšķiras no jebkuriem flīģeļiem un klavierēm, protams, tā lieluma dēļ. 4,7 metrus augstajām klavierēm ir daudz garākas un tievākas basa stīgas, kas rada skaidrāku, tīrāku un spēcīgāku skanējumu. Arī šo klavieru rezonators nodrošina skaņas kvalitāti, piešķirot tīrāku un sulīgāku skanējumu. Turklāt šajā koncertzālē instruments pirmo reizi ir tiek attēlots tā, kā tas ir paredzēts - klavieres zālē ir integrētas, nevis noliktas uz skatuves kādā stūrī. Manuprāt, instruments būs vērtīgs pienesums gan koncertzālei, gan Ventspils Mūzikas skolai, kur jaunie pianisti un komponisti var eksperimentēt un pieredzēt jaunu, kvalitatīvu un perspektīvu skaņu,” skaidro Dāvids Klaviņš.

Dāvids Kļaviņš uzsver koncertzāles iespējas, kas radīs starptautisku interesi, turklāt viņš ir gatavs ieguldīt savu artavu arī turpmāk, akcentējot pašas koncertzāles īpašo atmosfēru un novietojumu, kas atrodas blakus pilsētas lielajām strūklakām. 

„Es domāju, ka mēs kopā ar vietējiem koncertu organizatoriem strādāsim. Man ir zināmi daudzi pianisti, kurus es aicinājis un aicināšu uz šejieni. Tie, kuri uzzina par šo vietu, jautā, kad tad drīkst braukt,” stāsta Kļaviņš.

Lai nodrošinātu teicamu skaņas kvalitāti, akustiskās pārbaudes koncertzālē "Latvija" veikuši speciālisti no Vācijas, kas snieguši izcilu profesionālo atzinumu. Tāpat ēkā iebūvētas 13 dažādas energoefektivitāti paaugstinošas tehnoloģijas, kuru darbību nodrošina gan ilgtspējīgas būvniecības, gan videi draudzīgu un ilgmūžīgu materiālu pielietojums.

Koncertzāles projekta autors ir vācu arhitekta Deivida Kuka birojs "Haascookzemmrich Studio 2050”. Būvniecības darbi tika uzsākti 2017. gada februārī un tika noslēgti šā gada jūlijā. Kopējās investīcijas projektā sasniedz 31 miljonu eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti