Labrīt

LTV Programmu daļas vadītāja Rita Ruduša par NEPLP ieteikumiem un LTV lēmumiem

Labrīt

Dana Reizniece Ozola par valdības izstrādāto likumprojektu rīcībai pēc ārkārtas situacijas

Ojāra Vācieša muzejā izstāde “Zūdošais Torņakalns”. Ko mainīs "Rail Baltica"?

Iedzīvotāji fotoizstādē «Zūdošais Torņakalns» fiksē vēsturisko apbūvi, ko varētu skart «Rail Baltica»

Vēstures liecības reizēm mēdzam novērtēt tikai tad, kad tās jau ir zudušas, – tā saka fotoizstādes “Zūdošais Torņakalns” autori. Izstādē, kas no šīs nedēļas skatāma Ojāra Vācieša muzejā Rīgā, apkaimes iedzīvotāji fiksējuši liecības no vecās Torņakalna apbūves, daļu no kuras nākotnē varētu skart “Rail Baltica” trases būvniecība.

Putnu, ceriņu un Māras dīķa ieskautais Ojāra Vācieša muzejs darbu pēc pandēmijas dīkstāves šonedēļ atsācis ļoti rosīgi. Pie ieejas muzeja speciālists Mārtiņš Bērziņš afišu stendā izliek drošības brīdinājumu, plakātus divām izstādēm un dzejas vakaram, kas 3. jūnijā notiks muzeja dārzā.

“Mums būs dzejas lasījums “Zem ceriņu arkas”, kur piedalīsies Amanda Aizpuriete, Inta Riekstiņa, Agita Draguna, Valdis Vilcāns,” stāsta Bērziņš.

Viena no izstādēm – “20 pavasari” – jau divdesmito gadu veidota sadarbībā ar netālu esošās Lutera draudzes māksliniekiem, bet otru veidojusi Torņakalna attīstības biedrība.

“Sākums tam ir pirms diviem gadiem,” stāsta biedrības vadītājs Valdis Gavars.

Gavars aizved pie fotogrāfijas, kurā redzama sarkanbrūna koka māja ar tornīti Indriķa ielā 4. Plānots, ka gar to nākotnē ies “Rail Baltica” trase.

“To gribēja ņemt nost, bet tas ir viens no smukākajiem namiem, un neatļāva. Bet celtniekiem būšot grūti, visa rakšana notikšot līdz pusmetram no pamatiem. Viss šis Indriķa ielas posms tikšot noņemt nost. Tad mēs sākām interesēties sīkāk,” skaidro Gavars,

Kopuzņēmuma “RB Rail” reģionālais vadītājs Latvijā Ģirts Bramans gan Latvijas Radio norādīja, ka pēc projektētāju ieteikuma “Rail Baltica” tuneli tagad plānots veidot mazliet tālāk no Indriķa ielas apbūves.

Tas mazināšot riskus apbūvei un ļaušot saglabāt optimālu piekļuvi īpašumiem.

Bet tieši Indriķa ielas stāsts savulaik bijis grūdiens Torņakalna iedzīvotājiem oficiāli nodibināt pašiem savu apkaimes biedrību. Fotogrāfs un vēsturnieks Valdis Gavars, kurš savulaik darbojies arī kā politiķis Rīgas domes opozīcijā, uzņēmies biedrības vadību.

Viņš stāsta: “Tad mēs uzzinājām, ka ir problēmas ar vēsturiskajiem tiltiem, ko it kā taisās jaukt nost, tad it kā vienu tomēr atstāt, tad ne... Tagad ir neoficiāla informācija, ka tilti tomēr cietīs. Tāpēc mēs arī vācam parakstus tiltu aizsardzībai, lai saglabātu vismaz vienu no tiem.”

Runa ir par 20. gadsimta sākumā celtajiem Torņakalna un Altonavas ielas pārvadiem pār dzelzceļu, kas ir arhitektūras pieminekļi. Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē gan norāda, ka neviena aizsargājamā objekta nojaukšana vai pārbūve pagaidām nav saskaņota, un pārvaldē par to vēl nav saņemts neviens iesniegums. Taču kopuzņēmumā “RB Rail” Latvijas Radio uzzināja, ka projektētāji secinājuši: nevienu no trim Torņakalna pārvadiem (arī Brīvzemnieka) to tehniskās konstrukcijas un tehniskā stāvokļa dēļ saglabāt nav iespējams. Tādēļ tiekot strādāts pie risinājuma ar pārbūvētiem šķērsojumiem, kas būs jāsaskaņo Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē.

Valdis Gavars uzsver: sliktākajā gadījumā ir jāsaglabā vismaz pārvadu vēsturiskie elementi.

“Tik veci tilti – 1909. un 1910. gads – Rīgā ir tikai trīs. Trešais ir tā saucamais Gaisa tilts pie VEF. Pārējie ir celti padomju laikā. Es neskaitu tos tiltiņus, kas ir parkos pār kanāliem. (Dzelzceļa tilts pār Daugavu būvēts 1914. gadā, bet Otrā pasaules karā tika pilnībā nopostīts un pēc kara atjaunots – red.) Un tā nemanot tās vēstures liecības pazūd... Mēs protam to novērtēt tikai tad, kad tas ir zudis,” atzīmē Gavars.

Tādēļ Gavars kopā ar fotogrāfiem Ati Balodi un Gati Galviņu attēlos iemūžinājuši veco Torņakalnu, tā tiltus un 19. gadsimta mājas sliežu tuvumā, par kurām sakrāti interesanti stāsti.

“Šī ir dzelzceļnieku māja, celta no ciedru kokiem, kas speciāli vesti no Krievijas. (..) Bet šī ēka Akmeņu ielā, kas tagad ir dzīvojamā ēka, kādreiz ir bijusi stacija! Ne tikai Pārdaugavas, bet visas Rīgas centrālā stacija – tas bija vienu īsu brīdi, pirms tika uzcelta vecā stacija otrā Daugavas pusē. Un to retais zina. Protams, tolaik šī ēka bija lielāka, tai bija piebūves,” Gavars rāda uz vienu no fotogrāfijām. “Bet te, lūk, ir Armitsteda villa. Arī faktiski blakus dzelzceļam.”

Ojāra Vācieša muzejs kā vieta Torņakalna fotogrāfiju izstādei nav izvēlēta nejauši – šis 18. gadsimta beigās celtais nams ir viens no vecākajiem Torņakalna apvidū, stāsta muzeja speciālists Mārtiņš Bērziņš.

“Ojāra Vācieša muzejs glabā ne tikai Vācieša piemiņu, bet arī Pārdaugavas kultūrvēsturisko piemiņu.

Tādēļ mums ir ļoti svarīga arī apkārtējā kultūrainava, jo muzejs iekļaujas kopējā telpā. Būtībā visi muzeji, kas atrodas ārpus Rīgas centra, funkcionē mazliet citādāk; mums ir ļoti svarīga sadarbība ar apkaimi un tās biedrībām. Vācieša muzejs ilgstoši sadarbojas, piemēram, ar Pārdaugavas Radošo centru. Tāpēc absolūti loģiska ir arī mūsu sadarbība ar Torņakalna attīstības biedrību,” norāda Bērziņš.

Izstāde “Zūdošais Torņakalns” Ojāra Vācieša muzejā būs apskatāma līdz augusta vidum. Bet jau 15. jūnijā “Rail Baltica” projekta ieviesēji rīko tiešsaistes NVO forumu, kur kopā ar Rīgas pašvaldību un Satiksmes ministriju sola prezentēt līdz šim paveikto, tai skaitā projektētāju secinājumu, ka darbs jāturpina pie saīsināta tuneļa varianta, kā arī aicinās uz sarunu par turpmākajā projektēšanā detalizējamajiem risinājumiem.

Ģirts Bramans, RB Rail AS reģionālais vadītājs Latvijā:

“Būtiskākais “Rail Baltica” infrastruktūras objekts Torņakalnā ir dzelzceļa tunelis zem esošās dzelzceļa infrastruktūras. Projektētāji ir detalizēti analizējuši visus iespējamos risinājumus, secinot, ka darbs turpināms pie saīsināta tuneļa varianta. Šāds risinājums paredz esošās Torņakalna stacijas dzelzceļa infrastruktūras pārcelšanu tuvāk Daugavai. Esošās Torņakalna stacijas pārcelšana, apvienojot ar Torņakalna memoriālu, tika paredzēta “Rail Baltica” ietvaros veiktās kultūrvēsturiskās izpētes ietvaros.

Attiecībā uz trīs Torņakalna viaduktiem – projektētāji ir secinājuši, ka to saglabāšana to tehniskās konstrukcijas un tehniskā stāvokļa dēļ nav iespējama. Līdz ar to darbs tiek turpināts pie risinājuma, kas paredz pārbūvētus šķērsojumus, kas būtiski uzlabos pilsētas satiksmi, kā arī nodrošinās atbilstošu infrastruktūru gājējiem un velo braucējiem. Atbilstoši projektētāju priekšlikumam ir plānots precizēt paša “Rail Baltica” tuneļa novietojumu, kas, palielinot attālumu no Indriķa ielas apbūves, mazinās riskus apbūvei, kā arī ļaus saglabāt optimālu piekļuvi īpašumiem.

Viens no būtiskākajiem argumentiem īsā tuneļa risinājuma turpmākai virzībai ir Mārupītes šķērsojums, ko aktuālais risinājums vairs neskar. Tajā pašā laikā tiks pārbūvēts un lietotājiem ērtāks tiks padarīts esošais gājēju/velosipēdistu šķērsojums zem dzelzceļa gar Mārupītes upi. Šāds risinājums arī pilnībā saskan ar Pilsētas vīziju par zaļā veloceļa attīstību šajā teritorijā.

Aktuālā tuneļa risinājumā tiks risināts arī Liepājas ielas šķērsojums, pa kuru satiksme pašlaik tiek organizēta vienā līmenī ar esošo dzelzceļu, savukārt nākotnē – zem sliežu infrastruktūras. Pie visiem šiem jautājumiem darbs tehniskā līmenī turpinās detalizējot risinājumus sadarbībā ar iesaistītajām pusēm.

Svarīgi atzīmēt, ka Torņakalna Lutera baznīcu “Rail Baltica” izbūve nekādā veidā neskars.”

Konkrētāk par Torņakalna teritoriju š.g. 15. jūnijā notiks tiešsaistes NVO forums, kas būs atvērts visiem interesentiem. Projekta pārstāvji kopā ar Rīgas pašvaldību un Satiksmes ministrijas kolēģiem prezentēs līdz šim sasniegto progresu un risinājumus, kas detalizējami turpmākajā projektēšanas posmā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti