Seriāls vēsta par Federālā drošības dienesta (FDD) līdzstrādnieku gaitām un balstoties „patiesos notikumos”. Krievu producenti „Central Partnership” decembrī pavēstīja, ka scenāriju konsultē bijušais dienesta līdzstrādnieks Andrejs Lugovojs, kuru Lielbritānija uzskata par galveno aizdomās turēto Kremļa kritiķa Aleksandra Ļitviņenko slepkavības lietā. Viens Latvijas kino profesionālis pēc scenārija izlasīšanas no dalības projektā atteicies, bet citi scenārijā propagandu nesaskata un sadarbību turpina.
„Mani uzaicināja strādāt seriāla „Nenotiesājamie” filmēšanas laukuma vadīšanā,” stāsta kinorežisors Dāvis Kaņepe, kurš pēc iepazīšanās ar scenāriju no piedāvājuma atteicās un sociālajos tīklos aicināja arī citus ar seriāla veidotājiem nesadarboties. Seriāla scenāriju viņš vērtē kā ļoti vienpusēju – „labais un sliktais aģents, oligarhs, kriminālā autoritāte, labais Krievijas prezidents”.
„Neesmu eksperts krievu un Rietumu attiecībās, bet neliegšos, ka gadu esmu pārāk daudz laika pavadījis internetā, skatoties, kas notiek. Kad Latvijas valdība atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas nerīkoja Maidana piemiņas pasākumus, es tos organizēju privāti, un šeit [Kaņepes kultūras centrā] mēs izrādījām nedēļu garu filmu programmu... Un man liekas, ka ir jābūt ļoti utopiskam, lai tajā [seriālā] nesaskatītu propagandu,” spriež Kaņepe.
Seriāla „Netiesājamie” filmēšana Rīgā turpināsies līdz 22.martam. Ceturtdienas pēcpusdienā bijušās „Parex” šefa kabinetā Vecrīgā tiek filmēts Borisa Berezovska kabinets Londonā.
Seriāla izpildproducents Aleksandrs Sotņikovs skaidro, ka astoņu sēriju filma tiek uzņemta kā detektīvs ar trillera elementiem un stāsts pamatā ir fiktīvs, tomēr daļēji balstās uz Krievijas vēsturi un personāžiem deviņdesmitajos gados un divtūkstošo sākumā.
„Scenāristiem radās ideja par tādu gangsterstāstu, kura pamatā ir mums visiem zināmi Borisa Berezovska dzīves fakti, (..) bet 80% no tā visa ir izdomājums. Mēs neuzņemam dokumentālo filmu. Ir ļoti daudz izdomātu personāžu. Ja salīdzinātu scenāriju ar realitāti, gandrīz nekas nesakristu. Daži motīvi, jā. Bet mūsu uzdevums, pirmkārt, ir radīt interesantu spēles kino.”
Sotņikovam šis seriāls nav pirmais projekts Rīgā. Londonu nolēmuši filmēt šeit gan zemāku izmaksu, gan augstās pakalpojumu kvalitātes dēļ.
Filmēšanas grupu uz Rīgu atvedis kompānijas „Infinity Films” vadītājs Maksims Kovaļevičs. Viņš un citi projektā iesaistītie bažas par Kremļa propagandu uzskata par absurdām.
„Tas nav stāsts par kaut kādu politiku… Es vispār nesaprotu, kur ir propaganda! Latviju tas aizņem? Nē. Eiropu aizņem? Nē. Tas ir iekšējais Krievijas stāsts,” uzsver Kovaļevičs.
„Lietot vārdu „propaganda” šī seriāla gadījumā” varbūt būtu tomēr nedaudz pārspīlēti,” - tā pēc iepazīšanās ar rakstisku scenārija izklāstu saka Austrumeiropas politikas pētījumu centra eksperts Māris Cepurītis. Tomēr notikumu atspoguļojumu tajā viņš vērtē kā diezgan vienpusēju.
„Varētu teikt, ka daļēji šī seriāla saturs atbalsta Krievijas pašreizējo politiku. Te ir iezīmēts 90.gadu notikumu atreferējums, identificējot, ka 90.gados bija haoss, ļoti ievērojama oligarhu ietekme, (..) un netieši tiek salīdzināts, ka tagad, Putina laikā, tas viss ir atrisināts, jo ir stabilitāte un nav tik liela naudas nozīme, vismaz kā tas tiek stāstīts Krievijas sabiedrībai,” vērtē eksperts.
Vairāki kino nozarē strādājošie ārpus ieraksta atzīst – ziemā vietējā tirgū darba ir maz, tāpēc šādi kopprojekti ir maizes darbs. Seriāls „Netiesājamie” tiek uzņemts par privātu naudu, un piedalīties vai nē – tā ir katra paša izvēle, secina Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja, kinozinātniece Dita Rietuma.
„Šeit neviens nevar nostāties blakus un rādīt ar pirkstu – ai, ai, ai, tā nevar darīt! Visi ir pieauguši cilvēki, mēs dzīvojam demokrātiskā valstī. Cilvēkam ir jāprot izdarīt izvēles un pieņemt lēmumus – vai viņš spēj savienot savu darbu ar sirdsapziņas grēmām, vai šādu grēmu nav, viss ir brīnišķīgi un viņš vienkārši piedalās filmas vai seriāla uzņemšanā. Nav jau nekādu mehānismu, kas ļautu kaut kā to regulēt. Tā ir katra brīva izvēle,” uzsver NKC vadītāja.
Savukārt attiecībā uz kino projektiem, kas piesakās valsts atbalstam ārzemju filmu uzņemšanai, Nacionālais kino centrs kā atbildi uz arvien augošo Kremļa propagandu konkursa statūtos iestrādājis nosacījumu, ka līdzfinansējumu nevar saņemt arī projekti, kas „satur cilvēka cieņu pazemojošu propagandu vai izrāda necieņu pret Latvijas nacionālajām vērtībām un Latvijas simboliem”.
Pilnu "100g kultūras. Diskusiju" skatieties šeit!
