Ar likuma grozījumiem tiks nodrošināta pilnvērtīga svētku dalībnieku līdzdalība kārtējos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, sekmēta sabiedrības piederības izjūta nacionālajām kultūras vērtībām un valstij, kā arī akcentēti svētki kā UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbs, norāda likumprojekta autori Kultūras ministrijā.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem vienas papildus brīvdienas piešķiršanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama kā neliela – no 0,08 līdz 0,1 procentam no iekšzemes kopprodukta.
Savukārt, kā liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas informācija, darba devējiem rastos papildus izdevumi no dubultas samaksas un atvaļinājuma pagarināšanas šīs papildu brīvdienas laikā un darba dienu skaita samazināšanas attiecīgajā mēnesī, skaidro likumprojekta autori.
Nākamie un aiznākamie Dziesmusvētki iekrīt valstij ļoti zīmīgos datumos. Un brīvdienas mērķis ir ļaut svētku dalībniekiem un apmeklētājiem tos izbaudīt pilnīgi, līdz pēdējai dziesmai un pirmajam tramvajam.
Jau vairākkārt dziedātāji un dejotāji ir runājuši par to, ka svētku izskaņa ir saraustīta un nervoza. Estrādē visi vēl līksmo un sadzied, bet autobusu šoferi jau signalizē. Nereti kolektīvi spiesti pamest Dziesmusvētku estrādi pašā noslēguma koncerta kulminācijā, lai cauri visai Latvijai dotos uz savu pilsētu. Jo nākamajā dienā – pirmdienā - daudziem svētku dalībniekiem jau agri jābūt darbā.
Pagājušajā gadā tika rasts pagaidu risinājums - Dziesmu un deju svētku likuma pārejas noteikumos nosakot, ka ikvienam Dziesmu un deju svētku dalībniekam, pamatojoties uz viņa iesniegumu savam darba devējam, nākamā diena pēc svētku noslēguma koncerta tika noteikta par brīvdienu.