„Kultūrizglītības sistēma, ar ko mēs Latvijā ļoti lepojamies, ir balstīta uz izcilām prasmēm, bet šī specializācija (..) nozīmē mazliet dzīvot tādā kā savā kūniņā. Bet darba tirgus prasa plašāku skatu uz nozari un to, kā es – profesionālis – varu darboties, piedāvāt savas prasmes un darboties arī ārpus tā, ko daru ikdienā,” projekta nepieciešamību pamato projekta vadītāja Vineta Kreigere.
Tikko noslēdzies „RaPaPro” ceturtais gads, kurā īstenoti tādi projekti kā jaunu saldumu radīšana mūzikas skolēnu un konditoru sadarbībā Cēsīs, jauna sabiedriskā transporta maršruta karte Rēzeknē, topošo dizaineru un centra „Marta” radīti materiāli cīņai ar vardarbību skolā un ģimenē un pat ārvalstu medicīnas studentu portreti, ko radījuši topošie gleznotāji.
Kā aktīvākās skolas šajā projekta četrgadē Vineta Kreigere izceļ Rīgas Dizaina un lietišķās mākslas vidusskolu, kā arī Rīgas Doma kora skolu un Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu, kas tagad kopā ar Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu un Horeogrāfijas vidusskolu apvienojušās Nacionālajā mākslu vidusskolā. Savukārt Jelgavas un Daugavpils mūzikas vidusskola, kā arī Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskola pagaidām Radošo partnerību programmā nav iesaistījušās.
Kreigere skaidro, ka radošās partnerības projektu galvenais mērķis ir panākt, ka vienlīdz aktīvi iesaistās visas puses un arī ieguvumi ir vienlīdz lieli visiem.
„Varbūt dažos projektos tas ne līdz galam izdodas, bet visi cenšas. Sākotnēji bija neizpratne no skolu puses, kas tad tas īsti ir, ja ir jāsadarbojas ar citu nozari. Varbūt mēs varam vienkārši sniegt koncertu kādā sociālajā namā un radīt kādam prieku? Bet tā īsti nav radošā partnerība,” saka projekta vadītāja.
Taču šajos četros gados bijuši vairāki projekti, kur radošās partnerības ideja īstenojusies izcili. Piemēram, Horeogrāfijas vidusskolas jaunieši iestudējuši dejas izrādi kopā ar bērnunama bērniem.
„Paši visu darīja, šuva tērpus, veidoja horeogrāfiju, apmācīja bērnus, un koncertu sniedza Bērnu slimnīcas pacientiem. Šis ir viens no emocionālākajiem projektiem, par ko grūti runāt, nenotraušot kādu asaru,” atzīst Kreigere.
Kādā citā projektā savukārt Rozentāla skolas topošie gleznotāji divu gadu garumā sastrādājušies ar Iļģuciema cietuma ieslodzītajām. „Viņi saņēma šo sieviešu vēstules, kurās viņas aprakstīja, kādas izskatās, ko viņām patīk darīt, un jaunieši pēc šī apraksta viņas gleznoja. Bet viņi līdz pat izstādes atklāšanai nezināja, ka tās ir Iļģuciema cietuma iemītnieces,” stāsta Vineta Kreigere.
Viņa cer, ka nākotnē „RaPaPro”, kas ir daļa no Kultūras ministrijas Radošo industriju atbalsta programmas, izdosies integrēt skolu programmās un tas kļūs par pašsaprotamu ikdienas mācību sastāvdaļu jaunajā kompetenču izglītības modelī.
