"Kā taisīja lāci? Parasti vienu kažoku apvilka virsū, labāk ar pogām uz mugurpusi, otru kažoku kājās – roku vietā savilka kājas, arī tāpat uz otru pusi. Ausaine galvā un lācis gatavs," muzejpedagoģe Renāte Ničiporčika Latgales Kultūrvēstures muzejā sanākušajiem skolēniem stāsta par maskošanās tradīcijām Latgalē. Kādreiz darinātas visdažādākās maskas – čigāniete, siena kaudze, slota, garā sieva, īsais vīrs, pārdevējs un citas. Īpaši izplatīti bijuši dzīvnieku tēli – lāči, dzērves, kazas, āži un vilki. Tāpat caur maskām esot bijis svarīgi atdot godu mājdzīvniekiem, kuri visu gadu palīdzējuši saimniecības darbos.
"Paskatieties, kā zirgs bija sataisīts. Divas meitas sastājušās ar dibeniem kopā. Vienai mati kā krēpes, otrai – aste. Interesanti, kā viņas gāja šādi sastājušās," stāsta Renāte Ničiporčika.
Savukārt par raganu, velnu, mironi vai nāvi pārģērbās, lai prom aizbaidītu īsto nāvi vai mošķus, un nākamajā gadā nelaimes šai mājai ietu garām.
Svarīgi esot bijis, lai ķekatniekus nevarētu atpazīt.
Programma stāsta par masku veidošanu, to nozīmi un dažādām izdarībām, ejot ķekatās. Renāte Ničiporčika spriež, ka maskošanās tradīcija vairs dzīvo tikai folkloras kopās, tāpēc muzejs cenšas to celt gaismā no jauna: "Senāk maskojās pieaugušie, un mēs ar bērniem to pārrunājam, bet viņi kādreiz būs pieaugušie, tāpēc sākam no bērna kājas un varbūt arī šī tradīcija atdzims un kļūs atkal tikpat aktīva, kāda bija kādreiz."
Muzejā apskatāmi vilks un kaza – divi pieauguša cilvēka izmēra masku paraugi, kā arī četras velkamas maskas dažādiem bērnu vecumposmiem, tāpat dalībniekiem pieejami tautas mūzikas instrumenti.
"Atbrauc klase ar 20 bērniem, visi grib kaut ko uzvilkt, tad nodarbības ietvaros no tiem materiāliem, kas ir muzejā, mēģinām izdomāt – cepures, cimdi, deķi, dvieļi. Viss, kas ir, mēģinām kaut kā tos bērnus saģērbt. Es nebiju tam īstenībā gatava, jo domāju, ka tikai daži gribēs uzvilkt kādas maskas, bet īstenībā visi grib vilkt kādas maskas un doties masku gājienā," stāsta muzejpedagoģe.
Programma iesākta šoruden, ap Mārtiņdienu. Mēneša laikā te ciemojušās gandrīz desmit klases no Rēzeknes un tuvējās apkārtnes.
Šajā reizē maskošanās tradīcijas iepazina Ludzas pilsētas vidusskolas 3. a klase.
Kā pastāstīja Ludzas pilsētas vidusskolas pedagoģe Ineta Misāne, muzeja nodarbība tika apvienota ar latgaliešu valodas stundu: "Šodien izbaudījām šo prieku iet maskošanās jeb čigānos, līdz ar to parādīt bērniem, ka vēl bez Helovīniem, kas viņiem tagad ir aktuāla tēma, kā tas ir Latgalē. Mēs varam runāt, bet tad, kad tas bērns piedzīvo – kā Valērija teica – es uz visu mūžu atcerēšos, ka biju dzērve."
Aktīvākais maskošanās laiks tradicionāli bijis pēc Ziemassvētkiem, lai gan senie latvieši ķekatās mēdza iet no jau Mārtiņiem un līdz pat Meteņiem. Līdzīgi arī Latgales Kultūrvēstures muzeja programmu "Laižam čiguonūs!" skolēniem piedāvā līdz februāra sākumam.
