130 gadu laikā Rīgas cirks ir piedzīvojis gan kāpumus, gan kritumus, un tomēr vienmēr tas ir bijis būtisks Rīgas kultūras dzīves elements, kas šobrīd piedzīvo laikmetīgas reformas.
Kaut arī 19. gadsimtā rīdziniekiem ceļojošā cirka priekšnesumi bija ierasta lieta, pilsētas cirka vēsture jāskaita no 1888. gada, kad zirgu dresētājs Alberts Salamonskis uzbūvēja Jāņa Frīdriha Baumaņa projektēto ēku.
Kā norāda Rīgas cirka skolas vadītāja Māra Pāvula, 19. gadsimta beigās, kad toreizējais cirka direktors Alberts Salamonskis uzbūvēja cirku, cilvēki nāca skatīties uz inovāciju.
Cirka mākslinieki tradicionāli ir bijuši kā brīvā aroda pārstāvji. Māksliniekiem tas mainījās padomju gados, kad cirka māksla kļuva par vienu no svarīgākajām. Un, tāpat kā citas mākslas, arī tā tika pakļauta sistēmai.
Iespējams, pateicoties tieši šai sistēmai, Rīgas cirks kļuva par mājvietu daudziem izciliem māksliniekiem un satriecošām programmām, kurās neiztrūkstoša daļa bija dzīvnieku dresūras numuri. Mūsdienu cirks ir attālinājies no arēnas, atteicies no dzīvniekiem un iestudējumos demonstrē pārsteidzošas cilvēka spējas.
Šobrīd Rīgas cirks ir uzņēmis kursu uz laikmetīgu programmu vēsturiskā ēkā. Paralēli ēkas rekonstrukcijas darbiem skatītāji tiek iepazīstināti ar pasaules līmeņa klaunu un akrobātu programmām, mainot klasisko izpratni par cirka mākslu.
Rīgas cirka direktore Ināra Kehre stāsta, ka plāno vairākas starptautiskas sadarbības. Mērķis esot panākt, ka cilvēks uz cirku dodas reizi mēnesī.
130. dzimšanas dienu Rīgas cirks svinēs 28. decembrī ar Lielbritānijā bāzētas akrobātu trupas iestudējumu “Fauna”, kas būs skatāms Rīgas Kongresu namā.
