Saistībā ar teātra rekonstrukciju šī ir jau otrā sūdzība, tiesa, pirmā pēcāk tika atsaukta. “Valsts nekustamie īpašumi”, kas ir būvdarbu pasūtītājs, nolikumā iekļāvuši prasību, ka būvdarbu veicējam jābūt pieredzei rekonstrukcijas darbos. Konkrētais gadījums izgaismo uzskatu sadursmi starp valsti un būvniekiem, kas vairumu prasību sauc par nepamatotām un atsevišķiem uzņēmumiem izdevīgākām.
Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projekta iepirkuma konkurss pagarināts jau otro reizi. Tajā jānoskaidro būvdarbu veicēji. Maijā sūdzību par iepirkuma prasībām iesniedzis SIA „Merks”, kas pēcāk to atsauca. Atbilstoši iecerētajam konkursam vajadzēja noslēgties pirmdien, bet tagad šo procedūru nobremzējusi akciju sabiedrība „LNK Industries”.
Būvnieki no plašākiem komentāriem atturas, bet jau tagad ir skaidrs, ka teātra rekonstrukcijas darbu veicējs vēl kādu laiku nebūs zināms.
Valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” pārstāvis Arnis Blodons pastāstīja, ka “iepirkumā ir šādas prasības, kas, manuprāt, ir tīri loģiskas, ka būvdarbu vadītājam ir jābūt cilvēkam ar pieredzi atjaunošanā, tātad restaurācijā”.
“Tas punkts tika apstrīdēts no viena no konkursa dalībniekiem. Ja mēs zinām, ka šī Jaunā Rīgas teātra ēka, kas atrodas Lāčplēša ielā, tomēr ir ar vēsturisku auru un arī ar vēsturisko arhitektūru, tad būtu, protams, loģiski, ka tur būvdarbu vadītājs būtu cilvēks, kurš būtu piedalījies vismaz kādā atjaunošanas procesā,” sacīja Blodons.
Sūdzība līdz 14.jūlijam jāizskata Iepirkumu uzraudzības birojā. Konkurss līdz ar to vilcinās, bet projektu būtiski nekavēšot.
“Es domāju, ka uz 10.oktobri jau [projekts] varētu sākties un būs saprotams, kurš būs būvnieks un kurš darbosies. Tā kā tas termiņš pabīdās par vienu mēnesi uz priekšu, bet gala termiņi, protams, nepabīdās. Jāspļauj pār plecu, diemžēl tā likumdošana ir tāda, kāda viņa ir,” sacīja Blodons.
Konkrētais gadījums vērš uzmanību uz problēmām iepirkumu procedūrās kopumā. Iesaistītās puses teic - nav noslēpums, ka lielos objektos nereti darbi aizkavējas iepirkumu procedūras vai prasību apstrīdēšanas dēļ.
“Valsts nekustamajos īpašumos” uzskata, ka būvnieki reizumis iesniedz sūdzības neizpratnes pēc, reizumis tādēļ, ka vēlas pazemināt konkursa prasības. Citādi domā būvniecības nozares speciālisti.
Būvnieku asociācijas valdes loceklis Ivars Paurs uzskata, ka “konkurence iemeslu ziņā ir vienā no pēdējām vietām, pirmajā vietā ir nekvalitatīvi vai izdomāti nolikumi”.
“Ieliek kaut kādus mistiskus kritērijus, par kuriem tad visi sūdzas,” norādīja Paurs.
Būvdarbu veicēji esot neapmierināti, ka valsts pasūtījumos izpildāmās prasības esot sīkumainas un neatbilstošas. Vēlmi pazemināt kvalitāti viņi gan noliedz.
“Sūdzas par to, ka pasūtītājs ir izdomājis kaut kādas neatbilstošas prasības. Vai nav vienalga, vai būvnieks ir uzbūvējis divus vai trīs objektus? Vai 5000 kvadrātmetru, vai 4000 kvadrātmetru? No tā jau liela halle nemainās, vai viņa ir par 30 metriem garāka vai par 20 metriem īsāka. Tāpat inženierkomunikācijās darbu vadītāja pieredze nemainās, vai viņš ir izbūvējis desmit kilometrus vienā objektā vai deviņus. Par to tad arī nāk sūdzības,” skaidroja Paurs.
Konkrētā sūdzība, kas saistīta ar Jauno Rīgas teātri, asociācijas ieskatā gan neesot pamatota, jo Latvijā esot desmitiem būvnieku ar atbilstošu pieredzi rekonstrukcijas darbos.
Teātra rekonstrukcija jāpabeidz divu gadu laikā, un neatkarīgi no projekta dīkstāves netiek prognozēts, ka būvdarbi varētu sadārdzināties. Cenu pagaidām neatklāj konkursa nolikuma dēļ.
Plānots, ka pēc rekonstrukcijas teātris iegūs trīs modernas, akustiski kvalitatīvas zāles, telpas aktieriem, personālam, mājīgu pagalmu, kafejnīcu, pamanāmu ēkas fasādi ar neiztrūkstošo Eduarda Smiļģa attēlu. 1902.gadā celtā ēka pēdējo reizi pienācīgi remontēta teju pirms 60 gadiem.
