Ar Gundegas Evelones karikatūru sēriju "Cūku komikss" ir pazīstams ne viens vien Latvijas sabiedrisko mediju portāla LSM.lv lasītājs. Cūkas tēls viņas daiļradē sastopams jau kopš studiju gadiem Latvijas Mākslas akadēmijā. "Latvijā cūka ir populāra. Mēs viņu ceļam godu galdos, reizē mēs viņu izmantojam, kad savstarpēji apsaukājamies. Vienlaicīgi cūka savā plastikā ir diezgan līdzīga cilvēkam, to mēs nenoliegsim. Man patika, ka tajā var iemiesot gan labo, gan slikto," skaidro Evelone.
"Katram karikatūru māksliniekam ir vajadzīgs kaut kāds tēls, no kā viņš atsperas,
kaut kāda veida stilizācija, ar kuru viņš var tēlu kustināt. Es sapratu, ka man būtu ērtāk nevis veidot kādu cilvēcīgu figūru ar noteiktām vizuālām iezīmēm, bet tieši šo pašu cūku pielāgot, jo viņa ir semantiski diezgan ietilpīga. Cūkas ar nelieliem pārtraukumiem nāk man līdz jau devīto gadu, un viņas paliek arvien nešpetnākas."
Zīmējot māksliniece priekšā ceļ tās dienas ziņas: "Tas priekš manis ir prāta vingrinājums: ko es varu no tā paņemt, kas mani no tā satracinās. Mani interesē absurdais. Tā novitāte, aktualitāte uzsit adrenalīnu.
Tas ir tas, kāpēc es zīmēju – tā izaicinājuma pēc, noreaģēt uzreiz."
Viņa piebilst, ka karikatūra nepiedāvā atbildes, bet gan uzdod jautājumus.
Gatis Šļūka, kurš zīmē "Latvijas Avīzei", savā radošajā darbā priekšroku dod sadzīvisku tēmu apskatam, tomēr vienmēr reaģē arī uz aktuālo daudz plašākā mērogā, un šobrīd tas ir karš Ukrainā. "Kad notiek šādi notikumi, tad skaidrs, ka nevar zīmēt par bērzu sulām vai ko tādu," teic mākslinieks. "Šobrīd ir tas brīdis, kad tu nevari zīmēt kaut kādas remdenas bildes. Kā cilvēki tagad saka – "es par mieru, es nevienā pusē". Tas, man liekas, vairs nav iespējams šajā situācijā. Jā, es paužu savu attieksmi pret to un skatos, kā citi pasaulē zīmē, un tādā veidā varu nojaust par viņu noskaņojumu, kā viņi skatās uz šiem notikumiem. Bieži vien arī domas nesakrīt."
"Manā gadījumā karikatūra ir pilsoniskā aktivitāte,"
atzīst Evelone. Viņa aicina ikvienu paņemt rokā zīmuli un paust savu pilsonisko nostāju: "Nevajag baidīties tādā veidā runāt un būt aktīviem. Mēģināt uz visu paskatīties, arī to, kas tagad notiek, caur tāda skāba, skāba, bet humora prizmu, jo humors bieži ir pēdējais, kas paliek šādās situācijās. Smiekli ārstē un dziedē. Caur melno humoru skatīties, ko mēs varam reāli izdarīt. Kaut kā galvu apskaidrot."
"Skatīties uz apkārt notiekošo, vērtēt un būt gudriem," piebalso Šļūka.
Pieprasījums pēc karikatūrām, kā atzīmē Evelone, joprojām ir, vien mūslaikos karikatūras biežāk sastopam nevis drukātos izdevumos, bet gan tiešsaistē, kur ar tām dalās krietns pulks interneta lietotāju. Arī Šļūka piekrīt tam, ka cilvēkiem patīk karikatūras, tikai problēma ir tajā, kā ar to māksliniekam nopelnīt.