2018.gadā aprit 30 gadi, kopš 1988.gada plēnumā Rakstnieku savienība tika paplašināta kā Radošo savienību Kultūras padome, kas vēlāk tika pārdēvēta par Latvijas Radošo savienību padomi (LRSP), bet 1995. gadā reģistrēta kā profesionālo radošo organizāciju apvienība – Latvijas Radošo savienību padome. LRSP sastāvā šobrīd ietilpst Mākslinieku, Arhitektu, Rakstnieku, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Teātra darbinieku, Zinātnieku, Fotogrāfu savienības un Dramaturgu ģilde, kopskaitā vairāk kā 3000 individuālo biedru.
Par godu šim notikumam Mākslinieku savienība rīko izstādi “LRSP – 30 gadi. Laikmeta impulsi 1988–2018”, kas veidota ar mērķi paskatīties uz kultūras jomas pārstāvju lomu mūsdienās, informēja izstādes kurators Igors Dobičins.
Ekspozīcija rosina domāt, ka mūsdienās, kad radošā brīvība nav limitēta, ir vērojama mākslas valodas daudzveidība un laikmeta plurālismā grūti noformulēt viedokli.
Mākslas vidē vērojami apziņas meklējumi, meklējot izteiksmes tēlus un valodu dziļākos apziņas līmeņos, dažkārt arī mākslīgi stimulējot domu un emocionālo nervu.
1988. gads un 2018.gads ir kā divi dažādi laikmeti, bet vienojoša ir sabiedrības vēlme pēc kultūras norisēm, kur no mākslinieka sagaida daudzslāņainu skatījumu. Izstāde “LRSP – 30 gadi. Laikmeta impulsi 1988–2018” aktualizē kultūras nozares nozīmīgumu Latvijai svarīgās norisēs un rezultātu sasniegšanā, akcentē radošo savienību vēsturisko lomu un uzrāda to svarīgumu mūsdienās. Ekspozīcijā būs skatāmi gan Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijas 20.gs. 2.puses, gan mūsdienās tapuši mākslas darbi. Izstādē būs pārstāvēti autori arī no Igaunijas, kā Igaunijas Mākslinieku asociācijas veltījums Latvijas Radošo savienību padomes dibināšanai pirms 30 gadiem.
Latvijas valsts un kultūras attīstībā nozīmīgs un notikumiem bagātāks ir bijis 1988.gads. 20.gs.80.gadu beigas – 90.gadu sākums bija trauksmains laiks, kad sabiedrībai bija svarīgi izteikt viedokli par notiekošo valstī, piedalīties vai protestēt, kas bija virzība uz neatkarīgu Latviju. Šajā notikumu virknē aktīvi iesaistījās kultūras darbinieki, un kulminācija bija Radošo savienību plēnums 1988.gada 1.- 2.jūnijā.
Padomju okupācijas laikā nozīmīga vieta, kur notika tikšanās un pieņemti lēmumi bija, kā dažkārt to mēdza saukt “brīvdomātāju citadele” – ēka Krišjāņa Barona ielā 12, Rīgā, kur atradās Rakstnieku, Komponistu, Mākslinieku savienību biroji. Nozīmīgi, ka tieši šeit bija sākums daudziem tolaik būtiskiem notikumiem, piemēram, Radošo savienību plēnumam, un tieši Mākslinieku savienībā 29. jūlijā notika pirmā Latvijas tautas frontes organizēšanas aktīvistu sanāksme.
Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētāja Džemma Skulme, mākslas zinātnieces Sandra Kalniete un Ruta Čaupova aktīvi rosināja un piedalījās sabiedrības domu formulēšanā un izteikšanā publiski. Kultūras jomas pārstāvjiem bija liels uzticības “kapitāls”, un mākslinieki bija spējīgi reflektēt par savu laiku. Dažādas kultūras nozares spēja apvienot radošo brīvību un attieksmes pretrunu vai pretestības garu un izteikt to tēlainā valodā.
2018.gada 1.jūnijā plkst. 15.00 Lielajā ģildē notiks arī Latvijas Radošo savienību plēnums, lai atzīmētu tieši pirms 30 gadiem notikušo leģendāro radošās inteliģences sanāksmi, kā arī diskutētu, izvērtētu un jautātu par to, kāda ir inteliģences un radošo organizāciju loma mūsdienās, un kas šodien ir aktuālās sabiedriskās un kultūrpolitiskās tēmas, informēja Radošo savienību pārstāve Asnate Siliņa.
Divās paneļdiskusijās, kuras moderēs Zaiga Pūce un Orests Silabriedis, savu dalību apstiprinājuši režisors Valters Sīlis, ekonomists Pēteris Strautiņš, literatūrzinātniece Ieva Struka, režisors Dāvis Sīmanis, dzejnieks un tulkotājs Jānis Vādons, režisore Krista Burāne, Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins, kā arī ekonomists un bijušais izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
2018. gada 1. jūnija plēnumā diskutēs par to, kas mūsdienās ir inteliģence un kāda ir tās loma dažādos nozīmīgos procesos sabiedrībā.
Vai inteliģencei un kultūras videi nozīmīgie jautājumi ir tie paši jautājumi, kas svarīgi visai Latvijas sabiedrībai?
Paneļdiskusiju galvenie temati būs “Vara un kultūra” ar mēģinājumu noskaidrot mūsdienu aktuālo situāciju un valsts statusu, kultūras un demokrātijas attiecības un valsts vēstures izvērtējumu, kā arī “Valoda un identitāte” ar virzību uz nācijas nākotni un valsts valodas lomu tajā.
Plēnumu organizē Latvijas Radošo savienību padome, atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.
Uz Radošo savienību plēnumu 1. jūnijā plkst. 15.00–17.00 Lielajā ģildē, Amatu ielā 6, laipni tiek aicināti visi interesenti, iepriekš rakstot uz e-pastu [email protected].
