Ziniet, sēdēju tikko un domāju: cik žēl, ka es tik reti apmeklēju teātri. Un cik labi, ka es šodien esmu te, kopā ar jums, Nāciju teātrī, Šukšina daiļradei veltītā vakarā. Un lieliski, ka tieši šodien sarīkots Šukšina piemiņas pasākums, jo gan Vasīlija Šukšina daiļradē, gan šīsdienas svētkos – bet šodien mums ir svētki, Tautu vienotības diena – ir kas kopīgs, kas tos vieno. Un mēs ar jums zinām kas, tā ir Krievija,” pēc izrādes noskatīšanās teica Putins.
"Krievija ir liela, talantīga, mums ir savi varoņi, sava diženā vēsture, sava dižā māksla, ir diži mūziķi un diža mūzika, ir diženi karavadoņi, kari, ir valsts darboņi, ar kuriem mēs lepojamies. Taču Vasīlijs Makarovičs mums ar savu daiļradi atgādina, ka visam tam pamatā ir vienkāršais cilvēks. Tieši viņš ir Krievijas būtība,” turpināja Krievijas prezidents. „Apbrīnojami, kā var caur vienkāršo cilvēku tēliem skaidrā, saprotamā, pieejamā un tik sulīgā valodā parādīt, kas ir mūsu tautas dvēsele. Tā spēj izdarīt tikai ģeniāls autors – Vasīlijs Šukšins.”
Runas noslēgumā Putins izteica pateicību režisoram un aktieriem.
Režisors Alvis Hermanis uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins necienīgi uzvedās publiskā telpā.
4. novembrī Putins Maskavā ne tikai apmeklēja manis iestudēto izrādi „Šukšina stāsti”, bet uzreiz pēc izrādes necienīgi uzvedās publiskā vietā: uzkāpa uz skatuves un teica propagandisku runu, kurā centās padarīt par savas ideoloģijas sabiedroto arī autoru Vasiliju Šukšinu, kurš jau sen vairs nav starp dzīvajiem un kuram ir liegta iespēja pretoties šai manipulācijai," teikts režisora paziņojumā.
Hermanis savā vēstulē atgādina Šukšina biogrāfiju, uzsverot, ka, labi zinādams Šukšina biogrāfiju un viņa daiļradi, stipri apšauba, vai "rakstnieks kļūtu par Putina sabiedroto, ja būtu nodzīvojis līdz šodienas notikumiem".
"Sāksim ar to, ka viņa tēvu 1933. gadā apcietināja un pēc tam nošāva čekisti. Viņa literārajos darbos starp rindām ir nojaušama diezgan negatīva attieksme pret padomju varu (cik to ļauj tālaika cenzūras ierobežojumi)," skaidro Hermanis. "Šukšins iemiesoja krievu cilvēka vislabākās īpašības – sirds gudrību, emocionālu viedumu un humora izjūtu. Nekad neticēšu, ka viņš atbalstītu un pievienotos tai sovjetiskajai lumpeņu psihodēlijai, kas šodien dominē Krievijas sabiedrībā un kuru Putins mēģina iepakot kā krieviskā garīguma atdzimšanu. "
"Pēdējā laikā Putina ideologi regulāri savās publikācijās cenšas par saviem sabiedrotajiem padarīt arī sen nomirušus krievu kultūras klasiķus – sākot no Puškina un beidzot ar Visocki," turpina režisors. "Šī ir nekrietna taktika, un tikpat vīrieša necienīgi (kā krievi teiktu – не по-мужски) arī izrīkojās Putins attiecībā pret Šukšinu 4. novembra vakarā. Neviens pasaulē nenoliedz, ka Krievijas kultūrai ir diža vēsture, bet tiem sen nomirušajiem cilvēkiem nav nekāda sakara ar Putina antikrievisko ideoloģiju."
Vēstules nobeigumā Hermanis atgādina viņa iekļaušanu melnajā sarakstā.
Tas, ka Krievijas prezidents apmeklē teātra izrādi, kuras režisors tieši mēnesi pirms tam ir iekļauts šīs valsts melnajā sarakstā, protams, pierāda tikai to, ka Kremlī šobrīd labā roka nezina ko dara kreisā. Tas liecina par nesakarīgu uzvedību, kas ir bīstama tieši tāpēc, ka vairs nav loģiska. Kā sabojājusies rotaļlieta, kuras kustības vairs nav aprēķināmas,” brīdina izrādes „Šukšina stāsti” režisors Alvis Hermanis.
Piebilstsams, ka pasākumu Nāciju teātrī Maskavā apmeklēja arī amerikāņu režisors Olivers Stouns.
Kā iepriekš vēstīts, oktobra sākumā Krievija iekļāva valstij nevēlamo personu sarakstā trīs personas no Latvijas: Saeimas deputātu Andreju Judinu, Satversmes aizsardzības biroja priekšnieku Jāni Maizīti un režisoru Alvi Hermani.
