Zinātņu akadēmija pārsūdzēs tiesas lēmumu par koncertzālē «Rīga» ieguldīto līdzekļu kompensāciju

9 gadus sena tiesvedība

1955. gadā būvētā Zinātņu akadēmijas ēka un tajā iekārtotā zāle savulaik izcēlās ne tikai ar īpaši grezno interjeru, bet arī ar vienīgo amfiteātri Latvijā un izcilu akustiku. Kultūras dzīve šajās telpās pārtrūka 1972. gadā, kad īssavienojuma dēļ notika ugunsgrēks, tāpēc Millera iecere atjaunot koncertzāli pelnīja ievērību. Zāle bija klausītāju pieprasīta – te notika gan koncerti, gan izrādes un arī sanāksmes. Pirmajā sezonā kopskaitā to bijis ap 170, no tām ap piektā daļa – paša Millera producēti pasākumi.

Sākums Millera tiesvedībai ar LZA meklējams pirms deviņiem gadiem, kad Zinātņu akadēmija lauza nomas līgumu ar Milleru, bet producents vērsās tiesā, lai no akadēmijas piedzītu ieguldīto naudu zāles atjaunošanā.

Producents šajā zālē esot ieguldījis vairāk nekā vienu miljonu eiro, bet akadēmijas vadības dēļ sākušās nesaskaņas, kas noveda līdz tiesu darbiem.

Tagad producents ir gandarīts par tiesas lēmumu. Millers atzina – apzinās, ka LZA Augstākajā tiesā mēģinās iesniegt kasācijas sūdzību.

Viņš uzdeva retorisku jautājumu: "Kādas var būt morālās tiesības Zinātņu akadēmijai, kura nu jau astoņus gadus apzināti iznīcina koncertzāli "Rīga", vērsties Augstākajā tiesā, ja nedz akadēmija, nedz tās jaunie advokāti pat neieradās uz apgabaltiesas sēdi?"

Millers uzskata, ka jebkura rīcība, ko akadēmijas vadība darīs, būšot apzināta laika novilcināšana, vienlaikus Latvijas sabiedrībai tiekot liegta iespēja apmeklēt koncertzāli pašā Rīgas centrā, kur skatītāju vietu skaits esot lielāks nekā Nacionālajā teātrī. Millers šo rīcību sauca par noziegumu pret sabiedrību.

Līdz tiesvedībai šajā lietā Millera ieskatā nonākts tāpēc, ka neviens no LZA vadības neesot ticējis, ka viņam izdosies atjaunot šo koncertzāli. Taču, kad tas bija izdarīts, viņa ieskatā sākušās prettiesiskas darbības.

Millers sacīja: "Tajā brīdī Zinātņu akadēmija sāka konsekventas darbības, to skaitā tika viltoti dokumenti ar mērķi reiderisma kārtā iegūt atjaunoto koncertzāli, kas viņiem līdz galam neizdevās. Un tiesa to arī ir konstatējusi, ka Zinātņu akadēmijai bija pienākums kompensēt šos ieguldījumus, jo tāda bija sākotnējā vienošanās."

Millers stāstīja, ka kopējā ieguldījumu vērtība koncertzālē saskaņā ar divām ekspertīzēm sasniegusi vairāk nekā vienu miljonu eiro, bet apmaksātā daļa uz tiesvedības uzsākšanas brīdi bija 433 000 eiro, ko tiesa atzinusi par pamatotiem un kompensējamiem.

LZA spriedumu pārsūdzēs, jo akadēmijas argumenti neesot uzklausīti

Viss process sācies iepriekšējā akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša vadīšanas laikā, bet turpinoties arī tagad, kad akadēmiju vada Ivars Kalviņš.

Millers uzsvēra, ka vairākkārt rakstveidā vērsies LZA ar vēlmi sēsties pie sarunu galda par mierizlīgumu, bet līdz šim tas neesot izdevies. Mierizlīgums esot iespējams par neapmaksāto ieguldījumu daļu, par ko varētu būt nākamā tiesvedība, to skaitā par dokumentu viltošanu, reiderismu un negūto peļņu.

Latvijas Radio mēģināja sazināties arī ar bijušo LZA vadītāju Ojāru Spārīti, bet komentāru neizdevās saņemt.

Tagadējais LZA prezidents Ivars Kalviņš atklāja, ka tiesas lēmumu noteikti pārsūdzēs.

Kādas var būt šī lēmuma sekas, ja spriedums stāsies spēkā? Kalviņš sacīja: "Katrā gadījumā šī būtu katastrofāla ietekme uz akadēmijas darbību, jo šādu līdzekļu, lai samaksātu nepamatotās prasības, mums nav, līdz ar to šis maksājums tā vai savādāk būs jāsedz valstij.

Bet, kādā veidā tas notiks, man nav zināms. Ja notiks."

Kalviņš arī uzsvēra, ka LZA nepiekrīt tiesas lēmumam, jo akadēmijas argumenti neesot uzklausīti. Kalviņš sacīja: "Mums nav cita ceļa, kā cīnīties par to, lai valsts neciestu nepamatotus zaudējumus par ieguldījumiem, kuru dabā nav vai tie ir demontēti un aizvesti, un to ir darījis Millers ar saviem cilvēkiem."

Apgabaltiesā akadēmijas pārstāvja nav bijis, jo Kalviņš bija lūdzis tiesu pārcelt sēdi uz nedaudz vēlāku laiku, jo bija nolīgts cits advokāts, kas nebija paspējis iepazīties ar šīs apjomīgās lietas materiāliem. Parasti tiesa neiebilstot, bet šoreiz sanācis citādi.

Tiesas process paralizējis Zinātņu akadēmijas darbību

Kā notiekošais tiesas process ietekmē akadēmijas prioritātes? Kalviņš atzina, ka LZA darbība ir paralizēta, jo agrāk konkrētajā zālē varēja rīkot konferences, pulcēt zinātniekus un apmācīt skolēnus, bet šobrīd tas esot liegts. Tiesas procesa dēļ arī neesot iespējams piesaistīt investoru, lai Zinātņu akadēmiju varētu transformēt par zinātnes un inovāciju atbalsta centru, kur varētu izvietot gan laboratorijas, sertifikācijas centru, lai zem viena jumta būtu visa nepieciešamā infrastruktūra, kas būtu pieejama gan zinātniekiem, gan uzņēmējiem jaunu produktu radīšanai.

Šobrīd LZA ēkā darbojas nomnieki, taču to skaits vairs neesot tik liels kā pirms Covid-19 pandēmijas un pirms 2008. gada finanšu krīzes, pauda Kalviņš

Latvijas Radio pārliecinājās, ka LZA ēkā telpas īrē gan ar astroloģiju un ezotēriku saistītā izdevuma "Zintnieks" redakcija, gan valodas mācību centrs, autoskola, mākslas un mūzikas studijas un citi nomnieki. Tāpat akadēmijā notiek atveseļojošā vingrošana muguras veselībai, locītavām un labsajūtai. Pirmajā stāvā darbojas apgāda "Zinātne" grāmatnīca.

Stājoties amatā pirms trīsarpus gadiem, Kalviņš par savu prioritāti bija izvirzījis LZA prestiža celšanu, budžeta palielināšanu un zinātnes centra izveidošanu akadēmijas augstceltnē, taču līdz šim centra izveide nav izdevusies.

Akadēmijas augstceltne pieder valstij. Iepriekš tā bija "Valsts nekustamo īpašumu" paspārnē, bet pirms diviem gadiem bez atlīdzības tā nonāca Zinātņu akadēmijas valdījumā.

Kalviņš norādīja: "Valsts līdz šim nav ieguldījusi budžeta līdzekļus šajā ēkas uzturēšanā. 50 gadus veca ēka, visas komunikācijas noveco, remonti nepieciešami, un par šo ir rūpējusies vienīgi un tikai akadēmija."

Zinātņu akadēmija tiek finansēta no valsts budžeta, ko piešķir Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), un pagājušajā gadā šis finansējums sasniedza gandrīz vienu miljonu eiro. Lielāko daļu veido valsts emeritēto zinātnieku mūža granti – vairāk nekā puse no budžeta, savukārt otra lielākā budžeta pozīcija – akadēmijas pamatfunkciju nodrošināšana.

Ja tiesas lēmums stāsies spēkā, Millers saņems teju pusi no akadēmijas gada budžeta.

IZM: Par tiesas procesu atbildīga ir tikai akadēmija

IZM, kuras pārraudzībā atrodas LZA, savos komentāros ir piesardzīga. Sarunā ar Latvijas Radio IZM valsts sekretāra vietnieks augstākās izglītības, zinātnes, kosmosa un inovāciju jautājumos Jānis Paiders sacīja, ka tiesas process noris starp Zinātņu akadēmiju un producentu Milleru, ministrija tajā nav iesaistīta.

Paiders klāstīja: "Tā ir Zinātņu akadēmijas atbildība par savu darbību. Viņiem ir dota ļoti liela autonomija rīcībai. Mūsu ieskatā – ja lēmums ir nelabvēlīgs, tā ir akadēmijas atbildīgo personu pilna atbildība par šo visu tiesas procesu."

Paiders uzsvēra, ka līdzšinējie mērķi nav izpildīti, nomnieku skaits nav audzis, ēka ir pustukša un ir lielas problēmas ar saimnieciskās darbības veikšanu. Ja tiesas lēmums būs akadēmijai nelabvēlīgs, tad "tas nozīmēs būtiskas izmaiņas, kā viņi savu tagadējo saimniecisko darbību spēj nodrošināt", pauda Paiders.

Tikmēr LZA prezidents Kalviņš cer, ka tiesu izdosies uzvarēt un tad varētu realizēt vienu no stratēģiskajiem mērķiem – izveidot valsts "Silīcija ieleju", pārvēršot akadēmiju par zinātnes un inovāciju atbalsta centru. Ja visus kompetenču centrus apvienotu vienā valsts ēkā – Zinātņu akadēmijā –, tad izdotos ieekonomēt līdzekļus un valsts būtu ieguvēja. Ēkā varot izveidot arī modernu konstruktoru biroju vai dabaszinātņu vidusskolu, līdzīgi kāda darbojas Rīgas Tehniskās universitātes paspārnē, bet pagaidām neesot atrastas dzirdīgas ausis, lai to īstenotu. Kalviņš lūdzis tikšanos ar premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība"), lai runātu par šiem jautājumiem.