Krapānes rosinātā tiesvedība pret VK, kurā viņu pārstāv zvērināta advokāte Viktorija Jarkina-Toča, ilgst jau trešo gadu.
Krapānes prasība ietvēra divu bijušā valsts kontroliera Rolanda Irkļa parakstītu rīkojumu par viņai piemērotiem disciplinārsodiem atcelšanu, morālā kaitējuma atlīdzību 5000 eiro apmērā un publisku atvainošanos no Valsts kontroles puses.
Krapānes pārstāvji norādīja, ka līdz ar valsts kontroliera nomaiņu viņas uzsāktajai tiesvedībai pret Valsts kontroli "zūd emocionālais pamatojums", jo Krapāne nesaskata nedz Korčagina personisku atbildību par viņai piemērotajiem disciplinārsodiem, nedz arī viņa vēlas vērsties pret Valsts kontroli kā iestādi, kurā viņa guva "profesionālu izaugsmi un gandarījumu par paveikto".
Krapānes pārstāvji norādīja, ka ir panākta abpusēja vienošanās par izlīgumu un tiesvedības izbeigšanu ar Valsts kontroli, dzēšot VK bijušajai darbiniecei piespriestos discpilinārsodus, kā arī publiskojot informāciju par izlīguma noslēgšanu masu medijiem. Vienošanās noslēgt izlīgumu un izbeigt tiesas procesu šajā administratīvajā lietā, vienlaikus novēršot nesamērīgu izdevumu ieguldīšanu strīda risināšanā, tai skaitā valsts administratīvo resursu izlietojumu un ar tiesvedību saistītus izdevumus, tika panākta īsā laikā, norādīja Krapānes pārstāvji.
KONTEKSTS:
Bijušajai Valsts kontroles (VK) Komunikācijas daļas vadītājai Līgai Krapānei konflikts ar iestādes vadību radās tāpēc, ka viņas paraksts parādījās uz publiskas vēstules valsts amatpersonām, kurā apšaubīta Covid-19 testu precizitāte un prasīts sniegt vairāk informācijas par vakcinācijas negatīvajiem aspektiem. Pēc strīdīgās vēstules parakstīšanas Krapāne saņēma divus rājienus. Viens bija par vēstules parakstīšanu, otrs – par komentāriem medijiem. Aiziet no darba viņa izvēlējās pati.
Krapāne pauda uzskatu, ka viņa vēstuli ir parakstījusi kā privātpersona, norādot, ka viņai ir tiesības uz vārda brīvību.
Krapāne tiesā centās panākt abu rājienu atcelšanu, morālā kaitējuma atlīdzību 5000 eiro apmērā un pienākumu VK publiski atvainoties viņai.
2022. gadā Krapāne iesniedza apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīta viņas prasība pret bijušo darba vietu saistībā ar viņas darba zaudēšanu. Arī apgabaltiesas lēmums bija viņai nelabvēlīgs.
