ĪSUMĀ:
- Latvijas valsts ar līdzfinansējumu Raiņa un Aspazijas piemiņas uzturēšanā iesaistījusies tikai no 2017. gada.
- 2018. gadā atklātās Raiņa un Aspazijas piemiņas ekspozīcijas izveidē no valsts budžeta ieguldīti 60 tūkstoši eiro.
- Vienošanās ar Lugāno pašvaldību paredz, ka dzejnieku piemiņas ekspozīcija darbosies līdz 2025. gadam, par tālāko skaidrības nav.
- Kultūras ministrija neredz iemeslu satraukumam, ja ekspozīcija tiks slēgta, un gatava to aizstāt ar virtuālo piedāvājumu.
- Raiņa pētniece, literatūrzinātniece Gundega Grīnuma uzskata, ka Kultūras ministrija un Memoriālo muzeju apvienība pieļaus milzīgu kļūdu, necīnoties par abu dzejnieku ekspozīcijas uzturēšanu Lugāno.
- Šveices puse "Kultūršokam" noraida ziņas par iespējamo ekspozīcijas slēgšanu.
Pašreizējā ekspozīcija Lugāno atklāta tikai pirms pieciem gadiem
Pirms pieciem gadiem svinīgi, klātesot Latvijas Kultūras ministrijas un Lugāno pilsētas pašvaldības amatpersonām, tika atklāta jaunā ekspozīcija "Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici". Tā vēsta par abu mūsu dižgaru Kastaņolā pavadīto laiku. Memoriālo muzeju apvienība no valsts budžeta saņēma 60 tūkstošus eiro, lai iekārtotu jauno muzejam atvēlēto telpu 24 kvadrātmetru platībā netālu no pilsētas centra. Dizainere Ingūna Elere, kura strādāja pie ekspozīcijas izveides, atzīst, ka tajā tika ieguldīts liels darbs: "Tā bija tiešām liela darba grupa, kurā strādāja gan Vita Matīsa, gan Gundega Grīnuma, gan Jānis Šiliņš kā vēsturnieks, Memoriālo muzeju apvienība, mūsu komanda, lai kopā mēs veidotu šajā telpā sākumā entās darba versijas, ko tad mēs vēlamies pateikt. Tā ir telpa, kas izsaka gan šo demokrātijas ideju, gan sauli, gan brīvību, telpa, kurā tu vari atnākt, apsēsties, pašķirstīt gan grāmatas, gan informatīvo bloku par viņu dzīves periodu šajā posmā, un uzzināt arī ļoti daudz par Šveices un Latvijas politiskajām attiecībām."
Par Raiņa un Aspazijas piemiņu Lugāno lielākoties rūpējušies šveicieši
Jaunā ekspozīcija Lugāno netapa tukšā vietā. Vairāki Raiņa un Aspazijas piemiņas stūrīši Kastaņolā jau ir bijuši kopš 1955. gada. Par to sākumā gādāja trimdas latvieši, no 1980. gada viena telpa Raiņa un Aspazijas piemiņas ekspozīcijai tika atvēlēta Lugāno pilsētas vēstures arhīva ēkā, kur abi dzejnieki bija dzīvojuši pavisam drīz pēc ierašanās Šveicē no 1906. līdz 1908.gadam, un Vēstures arhīva direktors Antonio Džili kļuva arī par šīs piemiņas telpas uzturētāju. Latvijas valdība aktīvi iesaistījās Raiņa un Aspazijas piemiņas uzturēšanā Kastaņolā tikai no 2016. gada. Līdz tam gandrīz 40 gadus muzeju pilnībā uzturēja tikai Šveices puse. Ekspozīcijas satura līdzautore, starptautisko attiecību eksperte Vita Matīsa stāsta, ka Latvijas pusei līdz tam nebija jāiegulda nekas: "Nebija jebkāda līguma starp Latviju un Šveici, no 1991. gada tur teju visi Latvijas prezidenti ir zīmējušies uz muzeja fona un neviens nav uzdevis jautājumu, kā tas ir, ka tas muzejs vispār tur ir. Atbilde uz šo jautājumu ir tādēļ, ka gadiem ilgi latviešu privātpersonas intensīvi strādāja ar atbildīgajām personām Lugāno pašvaldībā, lai šis muzejs tur būtu, lai viņiem būtu interesanti sadarboties ar latviešiem un ar Latviju, tikai tādēļ visus tos gadus līdz 2017. gadam muzejs tur bija un Latvijai nebija nekāda ieguldījuma šajā lietā, un nebija arī līguma."
Kultūras ministrija necentīsies saglabāt ekspozīciju Lugāno par katru cenu
Arī jaunās ekspozīcijas saimnieciskā uzturēšana līdz šim ir bijusi šveiciešu ziņā. Un kuluāru sarunās tiek minēts, ka šveiciešiem ir apnicis maksāt par latviešu dzejnieku piemiņas uzturēšanu un ka telpai, kur atrodas ekspozīcija, Šveicē redz citu pielietojumu. Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte atzīst, ka tās nav baumas: "Pašreiz ir pagarināts līgums ar Lugānas pilsētu par to, ka ēkā, kur atrodas arī Lugānas vēstures arhīvs, Raiņa un Aspazijas piemiņas muzeja ekspozīcija tiek eksponēta līdz 2025. gada maija vidum. Tā tas ir.
Šajā vienošanās pastāv teorētiska iespēja arī pagarināt šo sadarbību, tomēr pašreizējais iezīmētais punkts ir 2025. gada maijs.
Šāda vienošanās, ka ekspozīcija tiek slēgta, nav parakstīta. Ir parakstīta vienošanās par to, ka ekspozīcija tiek eksponēta līdz šim laikam. Indikācijas par to, vai līgums tiks pagarināts, – es arī neesmu pārliecināta par to, ka tas tā notiks."
Kultūras ministrijas augstākie ierēdņi, kas paši piedalījās ekspozīcijas svinīgajā atklāšanā, uzskata, ka nekāds ļaunums nenotiks, ja ekspozīcija tiks slēgta.
"Jāsaka – šis ir vienīgais gadījums, kad kāda latviešu dižgara piemiņa šādā mērogā un formātā ārvalstīs vispār tiek pieminēta, tā nav tāda parasta prakse… un skaidrs, ka mēs nevaram atļauties, nez vai tas būtu racionāli arī sūtīt savus cilvēkus tur strādāt ekspozīcijā vai organizēt regulārus pasākumus, tā kā lielā mērā mēs esam, protams, atkarīgi no Šveices puses ieinteresētības," uzskata Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš.
Raiņa un Aspazijas pētnieki pārmet atbildīgajām amatpersonām neizdarību
Literatūrzinātniece Gundega Grīnuma, kura Raiņa daiļrades pētniecībai veltījusi visu savu mūžu, Kultūras ministrijas un pārējo iesaistīto amatpersonu vienaldzīgo attieksmi dēvē par ļoti lielu kļūdu un neizdarību: "Es biju, atklāti sakot, pilnīgā šokā, kad es uzzināju, ka tik vienkārši atrisinājies jautājums, par kuru zināmas bažas jau pastāvēja, jo kopš 2018. gada, kad tika atklāta jaunā ekspozīcija Kastaņolā, kurā arī man bija tas gods savu ienesumu pievienot, nu it kā nebija jūtamas nekādas tādas aktivitātes komunikācijas uzturēšanā ar šveiciešiem. Un nekas tā pats no sevis nevarēja veiksmīgi risināties turpmāku kontaktu ziņā, jo bija pilnīgi nomainījušies atbildīgie cilvēki Šveices institūcijās, kuri pārrauga Raiņa un Aspazijas muzeja esamību, jo
galu galā neaizmirsīsim, ka Rainis un Aspazija ir tikai neliela daļa no milzīgā cilvēku kontingenta, ievērojamu cilvēku – plaši pazīstamu cilvēku kontingenta, kuri Šveicē ir uzturējušies un kuri arī varētu vēlēties šādā vai citā veidā uzturēt piemiņu tur."
Par Latvijas atbildīgo iestāžu neieinteresētību ekspozīcijas uzturēšanā Lugāno ir pārliecināta arī starptautisko attiecību eksperte Vita Matīsa: "Laikam tas, ko Latvijas puse nesaprata, ka Lugāno muzeja vai Kastaņolas muzeja gadījumā iekārtošanas darbi ir labi ja 5% no darbu apjoma, 95% no darbu apjoma ir intensīva komunikācija ar atbildīgām personām Lugāno pašvaldībā, intensīva komunikācija vieglā tičīniešu veidā, nevis smagnējā Latvijas ierēdņu veidā vai izpausmē. Tātad problēmas būtība ir, ka no 2019. gada līdz 2022. gadam šī komunikācija nenotika."
Pretēji viedokļi, vai 2018. gadā atklātā ekspozīcija ir savu mūžu nokalpojusi
Atbildīgās amatpersonas savas kļūdas neredz, norādot, ka jebkurai ekspozīcijai ir savs dzīves ilgums. KM valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš norāda, ka septiņi gadi ekspozīcijai jau ir diezgan daudz: "Iespējams, jauni cilvēki, kas aizbrauks uz Šveici, viņiem tas būtu interesanti, bet teorijā tiek uzskatīts, ka 10 gadi ir pastāvīgās ekspozīcijas normālais derīguma termiņš, tā kā šī ekspozīcija ar šo termiņu būs savu uzdevumu lielā mērā izpildījusi." Dizainere Ingūna Elere ir pārliecināta par Raiņa un Aspazijas ekspozīcijas dzīvotspēju:
"Laba ekspozīcija kalpo 10 gadus kā minimums, un tikpat mierīgi viņa var stāvēt vēlreiz 10 gadus, tā nav ne saturiski, ne fiziski nekādā veidā novecojusi, un tādā ziņā arī tas ir jautājums par līdzekļu izšķērdību un izmantošanu,
jo tomēr ekspozīcijas izveide kaut ko maksā, un tad jautājums, vai mūsu valsts ir tik bagāta, ka var atļauties arī šādā veidā neizmantot to, kas jau ir sastrādāts gan šo attiecību ziņā – Šveices un Latvijas, gan arī tīri fiziski, tas, kas ir šajā telpā."
Reālo ekspozīciju plāno aizvietot ar virtuālo
Gan Kultūras ministrijas pārstāvis Uldis Zariņš, gan Memoriālo muzeju apvienības vadītāja Rita Meinerte uzskata, ka Kastaņolas gadījumā var iztikt arī ar virtuālo ekspozīciju: "Ir pieejams šis virtuālais Raiņa un Aspazijas muzejs, kas tika izveidots 2015. gadā, arī mēs, protams, domājam par to, kā mēs savā Memoriālo muzeju apvienības mājaslapā šo tēmu aktualizētu, ko mēs piedāvātu, varbūt vairāk, detalizētāk maršrutus ne tikai Raiņa atmiņās, bet arī mazliet citādi, nekā tas ir šajā virtuālajā muzejā, jo vietas jau paliek, paliek Raiņa un Aspazijas piemineklis, kas atrodas Kastaņolā, paliek kapsēta, baznīca, Brē kalns, Sansalvatore, paliek tās vietas, kas ir bijušas mīļas Rainim un Aspazijai Lugānā."
Literatūrzinātniece Gundega Grīnuma virtuālo ekspozīciju neuzskata par risinājumu: "Es nemūžam neticēšu, ka jauno tehnoloģiju līdzekļi spēs – dažādi audiāli, vizuāli efekti vai kas cits – aizstāt to izjūtu, ko cilvēkiem dod klātienes efekts, atrašanās Kastaņolā un arī nonākšana šajā pieticīgajā muzeja telpā, kurā faktiski daudzi no laikabiedriem pirmo reizi rod to atklāsmi un izpratni par to, ko mums pašiem Rainis nozīmē. Un to, ka Rainis ir tā parādība un arī Rainis un Aspazija ir vērtība, kas spēj reprezentēt mūsu kultūru ne tikai tādā pagātnes atskatā, bet arī joprojām šodien." Politoloģe Vita Matīsa uzdod retorisku jautājumu: "Interesanti, ko Rainis par visu šo domātu – jo izrādās, ka viņā iemīļotā otrā dzimtene Šveice ir mācējusi noturēt viņu muzeju teju 60 gadus, bet Latvijas valsts – viņa lolotā un izsapņotā Latvijas valsts – nav bijusi spējīga noturēt šo muzeju vairāk nekā piecus vai septiņus gadus."
Šveiciešiem nav plānu likvidēt Raiņa un Aspazijas piemiņas vietu
Kamēr latviešu puses izteikumi liecina, ka vairs nekas nav saglābjams, jo šveicieši noguruši maksāt par mūsu dižgaru piemiņu, īstu kultūršoku "Kultūršoka" veidotājiem raisīja atbildīgo Lugāno amatpersonu atbilde uz raidījuma uzdotajiem jautājumiem, liekot apšaubīt patiesos iemeslus, kāpēc Latvijā izplatītas ziņas par iespējamo muzeju slēgšanu, vai arī kaut kas ir pazudis tulkojumā.
"Cienītā Brikmanes kundze, mums nav plānu likvidēt muzeju. Sīkāk par mūsu sadarbības turpināšanu Jūs varat sazināties ar Memoriālo muzeju apvienību," to raidījumam raksta Lugāno muzeja pārstāvji.
