Ēkā, kurā šobrīd atrodas Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, no 1886. līdz 1915. gadam atradās Baltijas skolotāju seminārs, kas bija pirmā valsts pedagoģiskā mācību iestāde Latvijas teritorijā, kas tolaik atradās Krievijas impērijas pakļautībā. No Rīgas uz mazpilsētu semināru pārcēla cerībā, ka te veiksmīgāk izdosies topošo pedagogu pārkrieviskošana un mazāk ienāks revolucionārās idejas. Tas gan īsti neizdevās.
Vilis Plūdons te mācījās četrus gadus. Absolvējot skolotāja apliecībā atzīme viņam pazemināta par uzvešanos kā latvietības sludinātājam.
"Krievijas impērijas vadības ideja to veidot kā propagandas centru faktiski izgāzās. To mēs redzam gan no audzēkņu atmiņām, gan arī pēc tam no šeit sagatavoto skolotāju profesionālās darbības. Ļoti liela daļa no viņiem bija stingri nacionāli noskaņoti," stāstīja Kuldīgas novada muzeja pētniece Kristīne Beķere.
Vilis Plūdons savu skolēnu atmiņās raksturots kā labs orators, viņa latviešu valodas un literatūras stundās bijusi stingra disciplīna, bet viņam rūpējis, lai skolēniem klātos labi, bijis arī prasīgs.
"Beidzot skolu, viņš veidoja arī šīs eksāmenu biļetes. Ir bijušas simt biļetes, katrā biļetē teorētiskais jautājums plus trīs dzejoļi.
Tātad, lai veiksmīgi nokārtotu eksāmenu, jo neviens jau nezina, kuru biļeti izvilks, simt biļešu, trīs dzejoļi, jāiemācās 300 dzejoļu.
Bet nekā nebija. Ja ir pāri mēram, tad ir pāri mēram, un sākas pukstēšana, vaidēšana, nu tad panāca, ka rezultātā bija 40 biļetes un katrā pa trim dzejoļiem, tikai 120," pastāstīja Rīgas Tehniskās universitātes profesore Alīda Zigmunde.
Jau par tradīciju kļuvis, ka tehnikumā ik gadu notiek simpozijs "Sirdsvārdi Latvijai", kura laikā notiek radošo darbu konkursa noslēgums. Šai reizē tas veltīts Viļa Plūdoņa jubilejai.
"Šādi konkursi ir ļoti iedvesmojoši, jo šādā veidā jaunieši raksta, dara un arī rod vēlmi darīt to arī tālāk, un tā arī, man liekas, ka rodas lieli cilvēki nākotnē," pauda Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas skolniece Vendija Vitkovska.
Rīgas Valsts tehnikuma audzēknim, topošajam elektrotehniķim Arturam Pastoram labākais darbs pārsprieduma kategorijā, viņa galvenā atziņa – jāmācās ir visu mūžu.
"Tev vajag kaut ko pētīt, kaut ko uzzināt jaunu, un ar šo darbu es gribēju pateikt, ka nevajag apstāties, bet turpināt uzlabot savas zināšanas, savas pieredzes un labot, labot," viņš norādīja.
Pavisam radošajiem darbiem ļāvās 164 skolēni no 41 izglītības iestādes.
