"Kultūrkapitāla fondu atkal finansē no nodokļiem, kas tiek iekasēti no alkohola, tabakas un azartspēlēm, no akcīzes nodokļiem. Tas, par ko mēs visu laiku cīnāmies, ir, lai šo procentu, kādu no šiem nodokļiem mums piešķir, palielinātu. To mums izdevās panākt, un tas ir palielināts līdz trīs procentiem," norādīja Bluķe.
Tas fondam nodrošinājis vismaz kaut kādu stabilitāti, bet nenozīmē, ka cīņa par finansējumu ir galā. Arī iepriekš – līdz 2004. gadam – fonda finansējums bija piesaistīts izložu un azartspēļu nodoklim un nodevai, alkohola un tabakas akcīzes nodoklim, turklāt kultūrkapitāla fondam ieskaitītais finansējums pirms 2004. gada sasniedza 50% no speciālajā budžetā ieskaitītajiem ienākumiem no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa. "Tas mūsu pamata mērķis visu laiku ir bijis atjaunot vēsturisko taisnīgumu un cīnīties par to, lai tiek atgriezti šie 50% no azartspēļu un izložu nodevas un nodokļa, tāpēc ka šobrīd tikai aklais nepamanīs, aizbraucot uz Tallinu vai Viļņu, ka sākam atpalikt.
No igauņiem mēs jau sen esam atpalikuši kultūras jomā, tagad sākam atpalikt arī no Lietuvas, un viens no iemesliem ir finansējums radošās kultūras jomā, kas ir stipri mazāks kā kaimiņiem," skaidroja Vērpe.
Igaunijā, piemēram, joprojām spēkā ir tāds pats kultūras finansēšanas modelis, kāds Latvijā bija līdz 2004. gadam, un ir redzams, ka tas nes panākumus. Tikmēr Latvijas finansējums sāk atpalikt arī no Lietuvas.
"Diemžēl tāda ir situācija jau ilgstoši. Ja tā notiek ilgstoši, sekas kļūst diezgan manāmas ar laiku. Mēs varam skatīties, kā citi iet uz priekšu. No aizmugures tas ir labi redzams," atzina Vērpe.
Valsts kultūrkapitāla fonds savu nākamā gada budžetu plāno apstiprināt padomes decembra sēdē. Tam atvēlēti 16 miljoni, par diviem vairāk nekā pagājušajā gadā. Sastādīt budžetu nav viegls uzdevums, jo caurumu, kas prasa ielāpus, ir daudz.
"Viedokļi ir dažādi, jo to sāpju ir daudz, un, lai arī ir divu miljonu pieaugums, visas sāpes ar to nosegt nevar. Līdz ar to debates ir diezgan spraigas, kā labāk darīt, kam pienāktos lielāks finansējums, kam mazāks," atzina Bluķe.
Valsts kultūrkapitāla fonds nodrošina finansējumu visam kultūras procesam ārpus valsts sektora, bet ne tikai – apmēram 10% no fonda budžeta aiziet uz valsts iestādēm vai kapitālsabiedrībām, piemēram, orķestriem, koriem, festivāliem.
"Lēmumu, kuru projektu atbalstīt, kuru nē, vērtē ekspertu komisijas, un beigās lēmumu pieņem padome. Mums nav tādu kritēriju, ka mēs projektus šķirojam pēc iesniedzējiem. Uz kārtējo projektu konkursu var pieteikties ikviens. Ja projekts ir labi uzrakstīts, ja tas ir kvalitatīvs, ja eksperti ir pārliecināti, ka tas tiks realizēts un tiks realizēts labā kvalitātē, tad īsti nav iemesla šos projektus neatbalstīt," skaidroja Bluķe.
