Izstādē, kuras ideja radusies teju pirms pieciem gadiem, skatāmas 16.–18. gadsimta vēstures liecības, kas iezīmē latviešu un lietuviešu saskarsmes punktus – kari, kopīgie īpašumi robežas abās pusēs un no tiem izrietošie konflikti, iedzīvotāju kontakti, tirdzniecība, amatniecība, dinastiju ietekme... Bet ko mēs šodien par to īsti zinām?
"Lietuvā mēs maz zinām par kaimiņiem. Kā vienā avīzē bija rakstīts – izstāde kaimiņiem par kaimiņiem. Mēs, lietuvieši, skatāmies uz savu vēsturi no viena viedokļa, latvieši skatās no sava viedokļa. Šeit bija tāda iespēja savilkt tos abus skatienus un parādīt abu pušu vēsturnieku uzskatus par tiem pašiem jautājumiem," skaidro vēsturnieks, izstādes kurators Ernests Vasiļausks.
Izstāde ir ceļojoša – Lietuvā tā bijusi skatāma Šauļos, Mažeiķos un Akmenē. Latvijā – Jelgavā un nu arī Rīgā.
"Izstāde, tas kodols, kas ir izveidots un tiek pārvietots pa dažādiem muzejiem, tā ir viena informācijas daļa, bet otra informācijas daļa ir tie eksponāti, kuri tiek piemeklēti un izstādīti katrā muzejā un katrā izstādīšanas vietā. Līdz ar to katru reizi šī izstāde ir unikāla," norāda vēsturniece, izstādes kuratore Mārīte Jakovļeva.
Kas veidotājus visvairāk pārsteidza, meklējot materiālus izstādei?
"Biju pārsteigts, ka robeža principā izveidojās no 15. gadsimta un maz mainījās – var uzskatīt, ka tā ir viena no senākajām Eiropā. Es zināju, ka kurzemnieku muižnieku muižu Lietuvā bija daudz, bet nezināju, ka tik daudz," atklāj Ernests Vasiļausks.
Bet kam mums, latviešiem, no šodienas skatu punkta būtu jābūt pateicīgiem Kurzemes hercogistei?
"Mums ir jāpasakās hercogam Frīdriham par to, ka viņš panāca to, ka hercogiste netika sadalīta vaivadijās un pievienota Polijai, Lietuvai. Tā kā šī draudīgā situācija bija 17. gadsimta sākums, tad ir liels jautājums – vai latvieši kā tauta pārdzīvotu nākamos gadsimtus līdz 20. gadsimtam. Un vai būtu vispār, kam veidot Latvijas valsti, varbūt, ka visi jau būtu lietuvieši," stāsta Mārīte Jakovļeva.
Izstāde būs apskatāma līdz maija beigām, bet jau 10. februārī ikviens ir aicināts uz ekskursiju izstādes kuratores Mārītes Jakovļevas vadībā – varbūt tā ir iespēja arī mums uzzināt to, par ko līdz šim nebijām informēti, jo vēstures nezināšana var būt šķērslis nākotnes veidošanā, un vēsture mēdz atkārtoties.
