Vai Stūra mājai nākamgad draud slēgšana? Muzeja direktore ceļ trauksmi

"Šķiet, ka nu jau tā ir mana darba sastāvdaļa, ik pa brīdim celt trauksmi un aicināt pieņemt lēmumus," par Stūra mājas neskaidro likteni Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība.

Lai arī Stūra mājas ekspozīciju šogad apmeklējuši 36 000 apmeklētāju un interese ir ļoti liela, "Damokla zobens" pār ēkas likteni joprojām karājas, un nupat, 27. septembrī, muzejs saņēmis informatīvu vēstuli no "Valsts nekustamajiem īpašumiem", ka slēgšanas termiņš – 2024. gada 7. maijs – nav atlikts, ja netiks risināts jautājums par neatliekamo darbu finansējumu Stūra mājā.

"Tas cipars ir pāri par 800 000 eiro, kas ir vajadzīgs, lai mēs pēc nākamā gada 7. maija varam turpināt savu darbu," teic Vība.

Neatliekamo darbu sarakstā, ko Būvniecības valsts kontroles birojs un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir noteikuši, ir ugunsdrošības signalizācijas ieviešana, pagalma pārsegumu labošana – lietas, ko nevar atlikt, lai būtu iespējams ēkas teritorijā laist apmeklētājus. "Šī brīža apmeklētāji nav apdraudēti, jo mēs nelietojam tās telpas daļas, kur mums ir aizliegts to darīt," piebilst Vība.

Muzeja direktore atgādina – 2020. gadā lēmums par nama nodošanu izsolē tika pārtraukts un "filozofiski noformulēts", ka jārod risinājums, tomēr no lēmuma pieņemšanas brīža pagājuši trīs gadi, un muzejs joprojām atrodas "nulles" pozīcijā.

Viņa uzsver, ka lēmums namu nepārdot pieņemts valsts interesēs, tāpēc arī visai valstij un valdībai būtu jārisina ar to saistītie jautājumi, ne tikai Kultūras ministrijai.

Direktore atzīmē, ka šobrīd ir divi galvenie jautājumi, par kuriem tiek lauzti šķēpi: no kurienes tiks piešķirta nauda un kam ir jāizstrādā speciāls Stūra mājas likums.

Aprēķinātie 847 000 eiro arī neesot tā lielākā summa, ko valsts dažādos projektos ir iztērējusi, taču strīds, par ko ir jāizšķiras, vai līdzekļi ir jāņem no budžetā ierēķinātajiem neparedzētajiem gadījumiem vai tomēr šie gadījumi bijuši paredzami, saka Vība.

Piedāvājums tam, kas varētu norisināties ēkā, ir plašs. Ar dažādiem ekspertiem izstaigātas telpas, un, "ja paņem nost to padomju mizu", ēka kā jūgendstila paraugs ir ļoti labi saglabājusies, teic muzeja direktore, uzsverot, ka arguments, ka neviens šajās telpās negrib darboties, ir aplams. Esot piedāvājumi gan no kultūras cilvēkiem, gan nevalstiskā sektora.

"Mēs esam nomnieki līdz 2050. gadam, Latvijas Okupācijas muzejs pastāvēs pie jebkuras valdības. Mēs strādāsim pie jebkuriem apstākļiem, tik atļaujiet minimālā līmenī un nebiedējiet ar slēgšanu," saka Vība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti