Krekls no izpletņu zīda, brunči no pārkrāsotas segas. Atklās vērienīgu diasporas tautastērpu izstādi

Šā gada 8. jūnijā muzejs un pētniecības centrs "Latvieši pasaulē" atklās izstādi "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē". Izstāde būs skatāma no 9. jūnija līdz 2. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pirmā stāva izstāžu zālē – Rīgā, Mūkusalas ielā 3, informē izstādes veidotāji.

"Kāds augstu godāts un cienīts tautastērps ir gandrīz katrās latviešu mājās ārpus Latvijas. Tautastērps veido un uztur saikni ar Latviju. Izstāde aplūko tautastērpu kā nacionālās piederības simbolu, kurā emocionālais un sociālais aspekts ir tikpat svarīgs kā etnogrāfiskais," stāsta organizētāji.

Izstādes veidotāji uzsver, ka tik vērienīga diasporas tautastērpu izstāde Latvijā notiek pirmo reizi. Iepazīstinot ar ārzemju latviešu pieredzi, izstāde paver plašāku skatu uz latviešu tautastērpu kopumā – 40 tautastērpi atklāj to darinātāju un valkātāju pieredzi Eiropā, Austrālijā un abās Amerikās.

Izstādē būs arī divi tautastērpi no Krievijas – ar grūtībām atvesti no Baškīrijas un Omskas šogad, par spīti kara pārtrauktajiem sakariem. Tāpat eksponātu vidū ir bēgļu gaitās līdzi paņemti, no kara materiālu pārpalikumiem bēgļu nometnēs veidoti, trimdā pašu darināti un no paaudzes paaudzē nodoti tautastērpi.

"Daļa izstādes tērpu ir pašu rokām trūcīgos apstākļos darināti un apliecina to gatavotāju izdomu – krekls no izpletņu zīda, brunči no pārkrāsotas segas, saktas no lidmašīnu stikla un rotas no ūdens boileru kapara. Turpretī citi izstādītie tautastērpi apliecina latviešu daiļamatniecības meistarību un daudzveidību. Atšķirta no Latvijas, latviešu daiļamatniecība diasporā ieguvusi jaunu nozīmi un citas izpausmes," atzīmē izstādes veidotāji.

Tāpat izstādi papildina priekšmeti un fotogrāfijas, kas atklāj, cik dažādiem mērķiem tautastērpi kalpojuši. Tos vilka, ne tikai kāpjot uz skatuves, bet arī kā svētku apģērbu nozīmīgos dzīves notikumos – kāzās, arī izlaidumos. Tautastērpi bija iecienīts demonstrantu apģērbs trimdā – tie bija koši, atšķirīgi un pamanāmi. Tautastērpi mītņu zemēs reprezentēja Latviju – pieņemšanās, politiķu vizītēs, multikulturālās izstādēs un festivālos tie rādīja latviešu kultūru un vēsturi citām tautām.

"Izstādē latvieša tautastērps pasaulē atklājas brīnišķīgā daudzveidībā. Mantoti no paaudzes paaudzē, nereti – izdiluši, nodzeltējuši, vairākkārt lāpīti, tērpi kļuvuši par dzimtu relikvijām," uzsver izstādes veidotāji.

Muzejs un pētniecības centrs "Latvieši pasaulē" aicina ikvienu dalīties ar pasaules latviešu tautastērpu stāstiem, iesūtot fotogrāfijas un īsu aprakstu uz e-pastu [email protected]. Spilgtākie piemēri redzami izstādes apmeklētājiem un "Instagram" kontā @uzvilktlatviju.

Izstādi bagātina audiostāsti, kas tautastērpu daudzveidībā palīdz ievērot neparastas detaļas. Pirmsskolas vecuma bērni var izkrāsot papīra leļļu tautastērpus un vīt etnogrāfiskus rakstus. Izstādes norišu programma ietver pētnieku lekcijas un diasporas tautastērpu valkātāju stāstu pēcpusdienas. Izstādē varēs satikt īpašus sarunbiedrus – cilvēkus, kuriem uzdot jautājumus, dalīties savā pieredzē un kopīgi apspriest izstādē redzamo. Atsevišķās dienās apmeklētāji kopā ar audēju varēs izmēģināt aušanu stellēs, kuras darinātas Otrā pasaules kara bēgļu nometnē Vācijā.

Ieeja izstādē brīva, un tā apskatāma LNB darba laikā.

Izstādi veido Muzejs un pētniecības centrs "Latvieši pasaulē", kuratores Marianna Auliciema un Ieva Vītola, māksliniece Tatjana Raičiņeca, bet konsultē Anete Karlsone un Lauma Cenne. Pasākumus atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latviešu fonds, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ritas Grīslis-Sējas piemiņas ziedojums.

Tautastērpu stāsti lasāmi arī sabiedrisko mediju portālā LSM.lv.

"Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē"

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti