Vai zini?

Vai zini, ka elektrisko ģitāru džezā kā solo instrumentu ieviesa Vess Montgomerijs?

Vai zini?

Vai zini, kā agrā jaunībā izglītojās Zenta Mauriņa?

Vai zini, cik labi Latvijas Radiofonam 30. gados veikusies latviešu mūzikas veicināšana?

Vai zini, cik labi Latvijas Radiofonam 30. gados veikusies latviešu mūzikas veicināšana?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 6 mēnešiem.

Radiofona attīstība pirmās brīvvalsts laika gados bija visnotaļ iespaidīga gan tehnisko, gan muzikālo parametru ziņā. No pirmsākumiem 1925. gadā ar raidīšanu vien divas stundas dienā, mūzikas atskaņojumiem izmantojot "nezin no kurienes radušos gramofonu un Pasta un telegrāfa biedrības aizdotās klavieres", kurām dažus kauliņus varējuši sist ar āmuru – i tad neskanējušas, līdz jaudīga simfoniskā orķestra izaugsmei.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Radiofona vēsturē atradīsim gan konfliktus ar Nacionālo operu un Konservatoriju par bezmaksas translācijām, gan strīdus ar operu par mūziķu negodīgu pārpirkšanu, tāpat aizliegumu translēt 1926. gada Dziesmu svētkus un 1929. gada autortiesību konfliktu ar Skaņražu kopu, kad vieni aizliedz, bet otri draud neatskaņot latviešu mūziku vispār. 

Radiofonam iegūstot arvien lielāku finansiālo neatkarību un kapacitāti, 30. gadu sākumā valdība pat apsvēra iespēju Radiofonu apvienot ar Operu – lai turīgais radiofons segtu Operas budžeta deficītu.

30. gados Latvijas Radiofonam pilnīgi noteikti varam piešķirt mūzikas  veicināšanas stratēģa godu – un galvenokārt tā rīkotā simfonisko skaņdarbu konkursa dēļ. Lai saprastu konkursa nozīmi, jāieskicē konteksts.

1933. gada "Mūzikas Apskata" 2. numurā publicēts Volfganga Dārziņa raksts "Mūsu jauno mūziķu stāvoklis", kurā tobrīd vien 27 gadus vecais komponists teic – radošais darbs teju visās mākslās tiekot strādāts "pa vaļas brīžiem", pa "dzīves drāmas jeb komēdijas antraktiem". Tādu, kas varētu dzīvot tikai no radošā darba augļiem, nebūšot neviena paša, bet eksistences nodrošināšanas labad jāķeras pie "tik ienīstās paidagoģijas, žurnālistikas utt.". Neapmierinātību ar komponistu darba apstākļiem presē pauž arī Jēkabs Graubiņš.

Vai lietas labā ko darīt var Radiofons? 1932. gadā, analizējot tā programmu muzikālo saturu, apskatnieki vēl atzīst – latviešu mūzikai radioprogrammās septiņu gadu garumā ierādīta vien pabērna loma, daudz lielāku vietu atvēlot izklaides žanriem.

Pasta un telegrāfa ēka Rīgā. No 1932. gada ēkas jaunizbūvētajā 4. un 5. stāvā darbojās Radiofons. 20...
Pasta un telegrāfa ēka Rīgā. No 1932. gada ēkas jaunizbūvētajā 4. un 5. stāvā darbojās Radiofons. 20. gs. 30. gadi

Tomēr 30. gadu sākumā arvien regulārāki kļūst Radiofona pieslēgumi koncertiem, kuros skan latviešu mūzika, un jau 1934. gadā Vidvuds Jurēvičs var konstatēt – Radiofona darbībā noticis ievērojams lūzums, jo "tas arvien vairāk piegriež uzmanības nacionālai mūzikai".

Pirmais Radiofona simfonisko darbu konkurss tiek izsludināts 1934. gada jūlijā, un tā mērķis raksturots lakoniski un pragmatiski – "lai paplašinātu radiofona vajadzībām literatūru latvju nacionālā mūzikā". Paredzētās godalgas gan ir mazas – 300, 200 un 100 latu.

Prese ziņo – konkursam iesūtīti 14 darbi, Radiofons ar konkursa rezultātiem ir apmierināts un tam jau nodomā jauns skaņdarbu konkurss. Plašāks un, cerams, ar vēl lielākām godalgām. Bet pirmie uzvarētāji ir Jēkaba Graubiņa darbs "Vītola kokle", Jāzepa Mediņa "Rudens noskaņas" un Lūcijas Garūtas "Meditācija".

Lūcija Garūta
Lūcija Garūta

Otro konkursu izsludina 1935. gada janvārī, noteikumi tādi paši, godalgas tiešām augušas un nu ir 500, 300 un 200 latu lielas. Tiek iesūtīti 24 komponistu darbi, un "Mūzikas Apskats" konstatē: "Konkurss izdevies ļoti labi. Tas pārsniedzis iepriekšējo arī ar augstāku skaņdarbu māksliniecisko vērtību."

Uzvarētājs jau atkal ir Jāzeps Mediņš (ar "Latvju zemi") un tikko no Konservatorijas sola nākušie Jānis Ivanovs (ar 1. svītu) un Ādolfs Skulte (ar "Viļņiem").

Kad 1937. gada februārī tiek izsludināts trešais konkurss, noteikumos ir zīmīgas, ar autoritārā režīma kultivēto pozitīvisma ideoloģiju saistītas izmaiņas: "Jaunu sacensību ierosina šādi apsvērumi:

kamēr pārdzīvojamais atdzimšanas un nacionālās radīšanas laikmets mūsu rakstniecībā jau atradis spēcīgu atspoguļojumu, mūsu mūzikā, un it sevišķi tās simfoniskajā nozarē, šī laikmeta celtniecības spars un dzīves prieks izpaužas samērā mazāk; repertuāru pārvalda darbi, kuru smagums un bieži vienmuļīgais drūmums neatrod pašreizējos apstākļos attaisnojuma.

Tamdēļ, lai veicinātu laikmetam atbilstošu skaņdarbu rašanos, pasta un telegrāfa departaments izsludina Latvijas radiofona vajadzībām 3. sacensību jaunām latvju orķestra kompozīcijām."

Konkursā 1. vietu gūst Jāzepa Mediņa Otrā simfonija "Ziedonī", Pētera Barisona svīta "Ziedu vija" un Eberharda Lammasa Pirmā simfonija – kā liecina tās programmas izklāsts, nepārprotams mākslinieciski politiskas konjunktūras paraugs. Žēl tikai, ka  pārliecināties par simfonijas kvalitātēm nevar. Jo apskatnieki pēc atskaņojuma kā sazvērējušies visi klusē.

Jāzepa Mediņa simfonijas ''Ziedonī'' pirmatskaņojums 1938. gadā. 1. rindā 5. no kreisās Jānis Mediņš...
Jāzepa Mediņa simfonijas ''Ziedonī'' pirmatskaņojums 1938. gadā. 1. rindā 5. no kreisās Jānis Mediņš (1890—1966), 6. no kreisās Jāzeps Mediņš (1877 - 1947)

Skatoties uz pieticīgajām godalgu summām, jāsecina, ka Radiofons lieliski apzinājās – tas komponistiem daudz vairāk var solīt nevis naudā, bet graudā. Proti, solīt un nodrošināt jaunradītās mūzikas atskaņojumus Radiofona orķestra sniegumā. Līdz ar to – gan atpazīstamību, gan popularizēšanu. Jo jaundarbi tiek recenzēti ne tikai mūzikas izdevumos, bet arī dienas presē. Un, protams, Radiofona atskaņojumiem pa pēdām seko autortatlīdzību maksājumi. 

1938. gadā "Mūzikas Apskats" ik numurā publicē Radiofonā atskaņoto latviešu autoru simfonisko un lielas formas kamermūzikas darbu sarakstus. Tie ir tiešām apjomīgi. Tā 1938. gada janvārī skanējuši 20 autoru gandrīz 40 darbi, maijā – 14 autoru vairāk kā 40 darbi. Tā nu Jēkabs Vītoliņš "Mūzikas Apskata" slejās secina: "Radiofona koncerti ir visplašākais latviešu mūzikas forums, tie savā ikdienas gaitā patērē milzumu latviešu mūzikas, tā nodrošinādami mūsu komponistiem zināmu sava darba algu."

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti