Kultūra

Sākas mākslas aktivitātes Rīgas cirkā

Kultūra

Jau 16. reizi avangarda mūzikas cienītājus priecē festivāls "Skaņu mežs"

Žurnālistam, kino teorētiķim Ābramam Kleckinam - 85

Žurnālistam, kino teorētiķim Ābramam Kleckinam - 85

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šodien 85. dzimšanas dienu svin pazīstamais žurnālists un ļoti daudzu Latvijas žurnālistu skolotājs, arī izcils kino zinātnieks un sabiedriskais darbinieks Ābrams Kleckins. Par ieguldījumu Latvijas kino attīstībā viņš pēc mēneša – 12.novembrī – saņems „Lielā Kristapa” balvu par mūža ieguldījumu. Tieši pateicoties viņam, kā arī Mihailam Savisko, pagājušā gadsimta 70.gados savu apzīmējumu ieguva Rīgas poētiskā dokumentālā kino skola.

„Man kādreiz ļoti patika tāds sakāmvārds, ka sarunas laikā vajag cilvēkam it kā ielaist ausī blusu, lai viņš pēc tam nevarētu nomierināties, lai viņam kāds tur urdītos, viņam vajadzētu domāt tālāk. Es savu uzdevumu tā izjūtu. Ja es varu ielaist to blusu, tad viss ir kārtībā.” - Tā Ābrams Kleckins saka Latvijas Radio fonotēkā saglabātā interesantā ierakstā - Jura Podnieka intervija ar Ābramu Kleckinu viņa 50.jubilejā 1983. gadā. Viena no sarunas tēmām ir – laba žurnālistika:

Šodien 85. dzimšanas dienu svin pazīstamais žurnālists un ļoti daudzu Latvijas žurnālistu skolotājs, arī izcils kino zinātnieks un sabiedriskais darbinieks Ābrams Kleckins. Par ieguldījumu Latvijas kino attīstībā viņš pēc mēneša – 12.novembrī – saņems „Lielā Kristapa” balvu par mūža ieguldījumu. Tieši pateicoties viņam, kā arī Mihailam Savisko, pagājušā gadsimta 70.gados savu apzīmējumu ieguva Rīgas poētiskā dokumentālā kino skola.

„Man kādreiz ļoti patika tāds sakāmvārds, ka sarunas laikā vajag cilvēkam it kā ielaist ausī blusu, lai viņš pēc tam nevarētu nomierināties, lai viņam kāds tur urdītos, viņam vajadzētu domāt tālāk. Es savu uzdevumu tā izjūtu. Ja es varu ielaist to blusu, tad viss ir kārtībā.” - Tā Ābrams Kleckins saka Latvijas Radio fonotēkā saglabātā interesantā ierakstā - Jura Podnieka intervija ar Ābramu Kleckinu viņa 50.jubilejā 1983. gadā. Viena no sarunas tēmām ir – laba žurnālistika:

„Tā ir grūta profesija – žurnālistika. Tajā var viegli strādāt un viegli dzīvot. Bet tā ir nodevība pret savu sociālo lomu, pret sabiedrību. Bet ja pa īstam strādā, tā ir ļoti grūta profesija. Jābūt ļoti godīgam pret citiem un pret sevi. - Man liekas, tu esi ļoti daudz blusu salaidis arī kinematogrāfistu ausīs. Pat mūsu lielos metrus tu esi apblusojis diezgan stipri. - Esmu centies.”

Dažus gadus vēlāk pēc šīs intervijas top arī Jura Podnieka slavenā filma „Vai viegli būt jaunam”, kuras viens no scenārija autoriem ir Ābrams Kleckins. Bet viņa ieguldījums kino jomā sācies jau krietni agrāk – 70. gadu vidū, kad viņš atklājās kā izcils kino teorētiķis, kurš noformulēja kino virzienu, ar ko tagad tik ļoti lepojamies, skaidro kino vēsturniece Kristīne Matīsa:

„Ābrams Kleckins ir tieši tas teorētiķis, kurš ir noformulējis vēlāk slavenā un leģendārā Rīgas poētiskā  dokumentālā kino būtību. Par to viņš šogad saņem arī kino balvu par mūža ieguldījumu kino mākslā kopā ar Miku Savisko. Viena daļa no mūsu poētiskā kino pamatlicējiem tā īsti nemaz nesaprata, ka viņi min jaunas takas pasaules kino vēsturē. Tur vajadzēja nākt no malas teorētiķiem, kuri ļoti labi redzēja gan to kopējo ainu, gan prata visu noformulēt”.

70. gadu vidū aizsākās dokumentālā kino simpoziji, kuros līdzās filmu izrādīšanai bija ļoti spēcīga teorētiskā sadaļa, un tieši Ābrams Kleckins bija pirmais, kurš uzlika tai ļoti augstu latiņu, pulcinot uz to arī gudrākos prātus no citām valstīm.

Rezonanse šim veikumam ir vēl šodien. Šopavasar Vācijā, Vīsbādenē notika filmu festivāls „Go East”, kurā vesela sadaļa bija veltīta Baltijas kino un kura organizatori īpaši vēlējās festivālā dzirdēt arī Ābrama Kleckina viedokli. Līdz ar viņu festivālā no Latvijas piedalījās kino zinātniece Zane Balčus:

„Tas ir fakts, ka Ābramu labi atceras un aicina, kaut arī varbūt viņš pēdējos gados nav īpaši starptautiskajā vidē tik aktīvs. Tomēr viņa veiktais, rakstītais iepriekš ir ļoti būtisks devums tam, lai arī vēl arvien viņš būtu viens no tiem, kas ir lielākais eksperts šajā tēmā.”

Zane Balčus arī personiskā līmenī Ābramu Kleckinu iepazinusi kā ļoti interesantu un intelektuāli stimulējošu personību, ar kuru sarunājoties pazūd laiks. Arī kā ļoti vienkāršu un atvērtu cilvēku, kurš uzmanīgi un patiesi ieinteresēti spēj ieklausīties arī otrā:

„Viņš arī pats to uzsver, ka viņam šķiet ļoti svarīgi, ko domā jauni cilvēki, un viņš runā kā līdzīgs ar līdzīgu, neskatoties uz to, kāda ir viņu bagāža iepriekš. Viņam tā ir raksturīga lieta. Taču šī zināšanu bagāžas klātbūtne ir nemitīgi jūtama, tas ir tiešām tāds ekskurss visu laiku, un laiks kaut kur pazūd vienmēr šajās sarunās”.

Šī vienmēr klātesošā cieņa pret citu viedokli ir viena no īpašībām, ko savā skolotājā visaugstāk vērtē Rīgas Stradiņa universitātes profesors, mediju eksperts Sergejs Kruks.

Ābrams Kleckins ļoti labi vienmēr pratis atklāt savu redzējumu uz kādu situāciju, taču ar lielu respektu vienmēr izturējies arī pret citiem, būdams atvērts diskusijai.

„Turklāt tā bija tikai 80.gadu otrā puse, kad pārmaiņas tikai sākās, un Ābrams Kleckins jau toreiz parādīja, ka ir vieta arī viedokļu atšķirībai, diskusijai, sarunai, ka nedrīkst būt lēmumu, kas ir pieņemti kā viena patiesība uz visiem,” saka Sergejs Kruks.

Kā dedzīgs orators Ābrams Kleckins atklājās slavenajā Rakstnieku savienības plēnumā, kas pirms 30 gadiem bija viens no Atmodas priekšvēstnešiem. Viņš toreiz īpaši uzrunāja inteliģenci:

„Es domāju, ka mēs esam ļoti uzstājīgi, izvirzot visādas pretenzijas un pamatotas pretenzijas pret visāda ranga vadītājiem, centriem un tā tālāk. Bet es domāju, ka mēs kā inteliģenti esam vainīgi savas sabiedrības un tautas priekšā, vainīgi varbūt ne ar to, ka piedalījāmies - kaut arī piedalījāmies -, bet arī stāvējām malā, klusējām, saglabājām sevi un tamlīdzīgi. Nevajag to aizmirst. Jo, ja mēs aizmirsīsim, ka mēs vienalga kādā veidā, bet piedalījāmies, tad es baidos, ja pēkšņi rīt kaut kas mainīsies, mēs atkal būsim tādi paši, kādi bijām līdz šim”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti