“Lielā Kristapa” nomināciju līderos ir filma “Homo novus”, kas pirmizrādi piedzīvoja vien pirms nedēļas. Annas Vidulejas ekranizētais Anšlava Eglīša romāns par Rīgas 30.gadu mākslinieku dzīvi nominēts gan kā labākā spēlfilma, gan par labāko režisora, vairāku aktieru, operatora, mākslinieka un citu profesionāļu darbu.
“Viena gada ietvaros uz “Lielo Kristapu” ir pieteiktas 11 pilnmetrāžas spēlfilmas, kas nav noticis nekad,” uzsvēra Kino muzeja direktore Zane Balčus. Viņa ir viena no tiem kino profesionāļiem, kas šovasar noskatījās 58 filmas, no kurām bija jāizvēlas “Lielā Kristapa” nominantu saraksts. Spēlfilmu kategorijā nominēta arī Jāņa Norda “Ar putām uz lūpām”, Ināras Kolmanes “Bille”, Oskara Rupenheita “Kriminālās ekselences fonds” un Dāvja Sīmaņa “Tēvs Nakts”, kas publikas pirmizrādi piedzīvos pēc divām nedēļām, bet žūrijai jau atrādīta.
Kinozinātniece Zane Balčus atklāja, ka spēlfilmu kategorijā žūrijas viedoklis bijis diezgan vienprātīgs.
“Katrs to vērtē no savas profesionālās pieredzes, gan ņemot vērā filmas māksliniecisko izpildījumu, gan to, cik spēcīgs ir filmas scenārijs, gan kāds ir režisora ieguldījums filmas koptēla veidošanā. Tā kā no šiem dažādajiem aspektiem veidojas mūsu katra kopējais iespaids par filmu, un tā nu sanāca, ka tieši šīs bija filmas, par kurām mums bija līdzīgas domas,” stāstīja Balčus.
Spēlfilmu bija tik daudz, ka aiz svītras palika arī, piemēram, “Paradīze ‘89” un “Nameja gredzens”. Pieteiktas bija arī 25 pilnmetrāžas dokumentālās filmas, no kurām nominētas “Baltu ciltis”, “Laika tilti”, “Mērijas ceļojums”, “Mūris” un “Turpinājums”. Par labākā režisora godu sacentīsies Dāvis Sīmanis, Anna Viduleja, Oskars Rupenheits un Jānis Nords, bet kopumā balvas pasniegs 21 kategorijā.
“Šis tiešām ir bijis brīnišķīgs gads Latvijas kino pieredzē,” atzina Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, atsaucoties uz pirms vairākiem gadiem piešķirto septiņarpus miljonu eiro finansējumu programmai “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, kas tagad rezultējies citos visnotaļ iespaidīgos skaitļos.
“Latvijas kino daļa kopējā tirgū vēl 2017.gadā bija tikai 7,8%. Šā gada vidū tie ir apmēram 30%. Tas ir vienkārši neiespējams lēciens. Tas nozīmē, ka daudzi, daudzi simti tūkstoši eiro paliek Latvijas budžetā arī kā infrastruktūras turētāju peļņa, kā producentu ieņēmumi.
Tātad nav runa par to, ka ir simtgades programma, kurā tiek tērēta nauda. Ir runa par to, kā šī nauda silda ekonomiku, stiprina industriju un tās atpazīstamību skatītāju vidū,”
skaidroja Rietuma.
Nacionālā kino centra dati liecina, ka šā gada pirmajā pusē Latvijas filmas pulcinājušas par gandrīz 100 tūkstošiem vairāk skatītāju nekā visā 2017.gadā kopā, pārsniedzot 290 tūkstošus skatītāju.
“Lielā Kristapa” nominantus jau tradicionāli vērtēs starptautiska žūrija, kuru Latvijas kinematogrāfistu savienības vadītāja Ieva Romanova sauc par ļoti interesantu un pilnīgi neprognozējamu:
“Žūrijā būs Juris Civjans, [latviešu izcelsmes] kino zinātnieks, Čikāgas universitātes profesors un zinātņu doktors no ASV; Rutanja Alda, aktrise no ASV, no Holivudas, kura ar panākumiem filmējusies ļoti daudzās labās filmās un kurai ir latviešu saknes; Elīna Reitere, kino zinātniece, vēsturniece, kino kritiķe un zinātņu doktore no Vācijas. Latviju pārstāvēs Roberts Vinovskis, režisors, producents un kino restaurators; Sonora Broka, kino zinātniece un Rīgas starptautiskā kinofestivāla mākslinieciskā vadītāja, kā arī režisors Viesturs Kairišs,” pastāstīja Romanova.
“Lielais Kristaps” šogad notiks no 7. līdz 13. novembrim, un to tradicionāli atklās mūža balvas pasniegšana Ābramam Kleckinam uh Mikam Savisko.
