Viņi mīl kino, interesējas par to un vēlas, lai Latvijas kinoteātru repertuārā līdzās tīņu supervaroņu filmām, bērnu multfilmām vai citām zemas kvalitātes popkorna komēdijām skatītājiem būtu iespēja noskatīties kvalitatīvu un vērtīgu kino.
"Cilvēki ļoti klasificē kino, dalot divos "melns un balts". Viens ir izklaides kino, otrs ir "arthaus" kino, katrai no šīm grupām ir savi piekritēji un nīdēji," saka kinoblogeris Sergejs Timoņins.
Tas ir aizspriedums, ka kinofestivālos demonstrētās filmas nav domātas vienkāršiem skatītajiem. Neizprotamu iemeslu dēļ šo filmu reklāmā netiek ieguldīta pietiekami liela nauda, jo studija vai izplatītāji nolēmuši, ka tās nebūs miljonus pelnošas.
"Kinoteātros ir arī mazas un labas filmas, mazāk populāras, arī festivālu laureātes. Vienkārši cilvēki tās nepamana, jo nav veltīta pietiekama uzmanība," pauž Sergejs Timoņins.
"Mēs mēģinām parādīt, ka - re, kur filmas, ko redzēsiet kinoteātros, tām ir vērts veltīt uzmanību, tāpēc, ja jūs veltīsiet šādām filmam uzmanību, to pamanīs arī izplatītaji. Tas nozīmē, ka pēc tam viņš būs drošāks, ka šādas filmas vajag piegādat," norāda kinoblogeris Sergejs Mosatovs.
Šajā nedēļā kinoprojekts "Spektrs" kino gardēžiem kinoteātrī "Citadele" piedāvās noskatīties trīs jaunas, interesantas un perspektīvas filmas: režisora Beneta Millera uz patiesiem notikumiem balstīto psiholoģisko sporta drāmu "Lapsu medības", Jana Demānža "71:Pēdējais kareivis", kas stāsta par dramatiskiem notikumiem Belfāstā, Īrijā, kā arī meksikāņu režisora Alehandro Gonzalesa Inaritu filmu "Putncilvēks", kas stāsta par cilvēka sirdij tuvu tēmu - to, ka visa mūsu dzīve ir viens liels teātris, bet teātris jau ir pavisam cita dzīve.
