Kā pastāstīja filmas režisore, tā vēstīs par cilvēku, kas meklē savu identitāti, par viņa radošo iedvesmu un piederības jautājumiem. “Imanta Tillera darbos atspoguļojas, ka viņš ir meklētājs, ceļotājs, kurš meklē dažādās pasaules, kurām varētu piederēt,” teica Cilinska.
Filmēšanas komandai bija unikāla iespēja piedzīvot Tillera tikšanos ar aborigēnu mākslinieku Maiklu Nelsonu Džagamaru, kad Tillers devās viņu apciemot pirmo reizi, mērojot apmēram 4000 kilometru garo ceļu no Sidnejas. Ar Džagamaru Tilleru saista īpatnējs stāsts. 80.gados abiem sanācis visai nopietns konflikts, jo Tillers, strādājot ar apropriācijas metodi, izmantojis Džagamaras darba motīvus.
“Aborigēnu mākslai ir pilnīgi cita simbolika, vajag atļauju un izpratni, lai to varētu izmantot savā darbā. Šobrīd abi sadarbojas, Imants sūta dēlīšus, Maikls zīmē,” atklāja Cilinska.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kuratore Elita Ansone pastāstīja, ka dienu pirms izstādes atklāšanas filmas pirmizrādi apmeklēja teju 100 Austrālijas viesi.
“Vienmēr ir liela atbildība mēģināt ielauzties kāda mākslinieka pasaulē, mēģināt sajust viņa elpu un viņa darbošanās ritmu un veidu, pasaules redzējumu. Tas ir galvenais, ko ar filmu varam pielikt klāt bildēm – pavērst plašāku skatījumu uz mākslinieku. Tad arī skats uz mākslu ir nedaudz savādāks,” atzina filmas režisore. Filmā būtiska ir saruna, un arī pašam māksliniekam ir svarīgi sarunāties un stāstīt.
“Katra viņa glezna, katrs viņa darbs ir saruna un stāsts. Pirmā lieta, kas mani uzrunāja un nošokēja, bija daudzslāņainība, daudzie līmeņi un daudzās lietas, kas ir vienā darbā," bilda Antra Cilinska. "Bija sajūta, ka es ar šo cilvēku vispār nevaru runāt, jo es šos citātus neatpazīstu, man pietrūkst zināšanu. (..) Tas ir veids, kā viņš izstāsta sev tuvu stāstu.
Viņš ļoti atklājas filmā, esmu par to priecīga un pateicīga. Man šķiet, ka viņš gribēja tādu sarunu, izstāstīt savu būtību.
Tas ir veids, kā viņš meklē atbildes uz sev būtiskiem jautājumiem – un tie ir pamatjautājumi, kas es esmu, kur es piederu, kur ir mana vieta.
Viņš vienā brīdī saka: "Es esmu ceļotājs pa daudzām pasaulēm un meklēju savu vietu. Ko piedzīvoju, pārdzīvoju, mēģinu ielikt savos darbos"."
Antra Cilinska atklāja, ka filmas nosaukumu aizņēmusies no kādas Tillera gleznas, bet Elita Ansone papildināja, ka pats Tillers to aizņēmies no Heidegera.
Antra Cilinska aicina savienot sajūtu, ko gūst no filmas, ar izstādes apmeklējumu. Imanta Tillera darbu izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāma vēl līdz 30. septembrim.
