Komponists Pēteris Vasks dzīvo divas paralēlas dzīves. Vienu – ar mūziku, kura dzimst viņa galvā, un otru – ikdienišķo, kā ikviens no mums. Dokumentālā filma seko līdzi viena Pētera Vaska skaņdarba tapšanai no tā radīšanas pirmsākumiem līdz pirmatskaņojumam Somijas pilsētiņā Kokolā, Pētera Vaska tuva drauga diriģenta Juha Kangas vadībā.
Kā stāsta pats komponists, ““Musica Serena” – tā ir skumja, nostalģiska rudens ainava, jēgpilna, mierpilna apjausma…” Tajā pašā laikā filmas veidotāji ir mēģinājuši iepazīt Pēteri Vasku ne tikai kā komponistu, akcentējot viņa daiļradi, bet arī atklāt viņa personības šķautnes. Tikai klausoties mūziku, var saprast, kas ir Pēteris Vasks.
“Būt komponistam – tā ir dalīšanās priekā,” saka Vasks. “Jo mazāk laika man paliek, jo vairāk jākoncentrējas uz galveno – mīlestības apliecinājumu… Pasaulei jāturas līdzsvarā, lai mēs visi neiegāztos iekšā bezdibenī. Ļaunais, agresīvais un brutālais un tas, kas mīlestības, ticības un pārliecības spēkā radīts…”
Filmas tapšanas procesā filmēšanas grupa ir bijusi kopā ar komponistu gan viņa vasaras mājā Amatciemā un dzimtajā Aizputē, gan devusies līdzi uz mēģinājumiem Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” un arī uz Somiju, Kokolu, kur notika “Musica Serena” pirmatskaņojums.
„Esot viņam tuvāk, klātbūtnē, ļoti ātri tapa skaidrs, ka viņš ir ļoti enerģisks, vitāls, dzīvespriecīgs vīrietis, kuram ir ļoti laba humora izjūta, kurš priecājas par katru dzīves mirkli, - gribējās, lai filmā ienāk arī šis krāsas līdztekus viņa ļoti intensīvajai garīgajai dzīvei, kas norit pārsvarā mūzikas pasaulē. Šīs viņa ikdienas dzīves ne mazāk košās krāsas. (..) Vasks nekad nenāca klāt un nedeva man vai operatoram norādījumus, kā un ko filmēt, tajā pašā laikā jau pirmajās filmēšanas dienās tapa skaidrs, ka mums būs jāpielāgojas viņa tempam,” darbu ar patiku atceras režisore Kristīne Želve.
Filmas režisore Kristīne Želve, scenāriste Ieva Rozentāle, operators Andrejs Verhoustinskis.
