Pasaules filmu festivāla centrā šogad – cilvēka ķermenis

Cilvēka ķermenim kā apbrīnojami izsmalcinātam mehānismam šogad pievērsīsies ikgadējais Pasaules filmu festivāls, kas sāksies ceturtdien un ilgs līdz svētdienai. Kinoteātrī ''Kino Bize'' četrās dienās tiks izrādīti aptuveni 30 dokumentālā kino darbi no 15 valstīm – gan pilnmetrāžas filmas, gan īsfilmas.

Pasaules filmu festivāla centrā šogad - cilvēka ķermenisBaiba Kušķe

    Pasaules filmu festivāla galvenais vadmotīvs ir parādīt, cik pasaule un cilvēki tajā ir ārkārtīgi dažādi un daudzveidīgi. Arī šogad tas tiks atklāts ļoti plaši un uzskatāmi.

    Katru gadu festivālam ir sava tēma, un šogad tas pievērsīsies cilvēka ķermenim šī vārda visplašākajā nozīmē. Ķermenis tiks apskatīts kā ļoti smalks mehānisms, arī kā noslēpums, kas ir kaut kas daudz vairāk, nekā ikdienā esam pieraduši domāt.

    ''Šajās filmās mēs redzam, kā bieži vien cilvēka garīgo pasauli var saprast tieši caur ķermenisko. Kā mēs varam sajust, saprast, vairāk uzzināt par šiem cilvēkiem, kuri ne vienmēr var izstāstīt, kā viņi jūtas. Un izstāstīt, kā mēs jūtamies, jau nevienam nav vienkārši.

    Bet filma dod to iespēju caur novērojumu, līdzībām, metaforām likt noprast, kas tad īsti notiek ar šiem cilvēkiem, kā viņi domā, kā viņi redz pasauli, kāpēc viņi tā vai savādāk kustas vai uzvedas.

    Šī te ķermeniskā pieredze ir daudz plašāka, nekā mēs par to mēdzam runāt,'' pastāstīja festivāla veidotājs Māris Prombergs.

    Britu filma ''Ēnu meklējumos'' aizved uz Rietumāfrikas valsti Gvineju-Bisavu un iepazīstina ar vienu no tās pravietiskajām kustībām, kas rīko īpašus rituālus un runā mēlēs, lai sazinātos ar saviem senčiem. Filma pēta arī, kā šī kustība mijiedarbojas ar divām lielajām šīs valsts reliģijām – islāmu un kristietību.

    Filma ''Dziednieks un psihiatrs'' savukārt ļauj paviesoties Klusā okeāna dienvidu salās, Tongā. Tās galvenie varoņi ir dziednieks, kurš dziedina garu apsēstos, un vienīgais Tongas psihiatrs, kurš izveidojis reģionā labi pazīstamu psihiatrijas klīniku. Filma veidota kā viņu dialogs.

    Bet filma no Haiti pievēršas mūzikas un ritma pētniecībai dažādās garīgās tradīcijās. Tā saucas ''Vudu satiek tehno'', un tajā tiešām tehno mūzika savienota ar attēliem no vudu ceremonijām Haiti.

    Daļa filmu pievēršas joprojām grūti izskaidrojamām ķermeniskām izpausmēm, ko mēdz piedzīvot cilvēki, un viens no tiem ir Šarla Bonē sindroms, ko mēdz piedzīvot neredzīgie cilvēki, redzot spilgtas halucinācijas, par to vēsta norvēģu filma ''Brīnumredze''.

    Bet Nīderlandes filma ''Vai tu tur esi?” dod iespēju ielūkoties to cilvēku sajūtās, kurus mēdz piemeklēt absansu lēkmes, kad cilvēks uz īsu brīdi it kā zaudē apziņu.

    Par festivāla atklāšanas filmu savukārt izvēlēta Austrijas filma ''Trešā iespēja'', kuras centrā ir ļoti sāpīgs jautājums, ko darīt, ja augļa sonogrāfijā atklājas, ka tavs bērns neiekļaujas sabiedrības gaidās par normālo. Kā pastāstīja Māris Prombergs, šī filma jau izrādīta un arī godalgota vairākos festivālos:

    ''Filma runā par ļoti daudzām sociālām tēmām, kas ir saistītas ar skaistumu, ar tehnoloģijām, cik daudz mēs varam uzzināt, ka mēs visi gribam skaistu un veselu bērnu, kā tas ietekmē kaut kādas politiskas virzības gan medicīnā, gan kopumā sabiedrībā.

    Ļoti, ļoti spēcīgs darbs, un runā par ķermeņa sākotnējo laišanu pasaulē.

    Kas ir iederīgs moments mūsu programmā, kas tad ir ķermenis, un sākam mēs ar dzemdībām.''

    Īpašā festivāla uzmanības lokā šoreiz būs nīderlandiešu režisors Leonards Retels Helmrihs, programmā iekļauta viņa filmu retrospektīva. Viņš tiek dēvēts par novatoru, kurš attīstījis viena kadra filmēšanas metodi, kas ļauj viņam ļoti cieši mijiedarboties ar filmas varoņiem, kļūstot gandrīz vai par daļu no viņiem, un tas varoņus ļoti pietuvina arī skatītājiem.

    Retrospektīvā iekļautas četras Helmriha filmas, trīs veltītas indonēziešu kultūrai un cilvēkiem. Filma ''Apsolītā paradīze'' gan Indonēzijā aizliegta, jo pievēršas ekstrēmisma izpausmēm musulmaņu pasaulē.

    Ceturtā filma ''Ilgais gadalaiks'', uzņemta pirms 3 gadiem, ir visdrīzāk Helmriha pēdējā filma, jo tās uzņemšanas laikā viņu piemeklēja slimība un filmu pabeidza jau viņa kolēģi.

    ''Helmrihs pēdējās filmas laikā, un šobrīd izskatās, ka nespēs vairāk uzņemt filmas. Viņam ir sarežģīti pārvietoties. Ķermenis ir vienmēr bijis viņa galvenais instruments, uzņemot filmas. Viņš ir ilgstoši nodarbojies ar tai či, viņš ir izstrādājis īpašas metodes tieši, kā ar ķermeni elastīgi pārvietoties un pārvietot kameru. Bet diemžēl liktenis ir šādi pagriezies, un viņš pats arī nespēs piedalīties sarunās pēc filmām, bet piedalīsies viņa māsa Hetija Helmriha, kas ir ilggadēja viņa filmu producente,'' stāstīja Māris Prombergs.

    Kā ierasts Pasaules filmu festivālā, pēc filmu noskatīšanās būs iespēja – šoreiz gan tikai tiešsaistē – tikties arī ar tās autoriem un uzklausīt viņu stāstījumus.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kino, foto un TV
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti