Pusdiena

Advokāti atteikušies turpmāk aizstāvēt Parīzes teroraktu dalībnieku

Pusdiena

Pusdiena 13.10.2016

Krilovs: pašlaik piedzīvojam sprādzienu Latvijas kino attīstībā

Krilovs: Pašlaik piedzīvojam sprādzienu Latvijas kino attīstībā

Pasaules klase – tā par šā gada „Lielajiem Kristapiem” nominētajām filmām saka starptautiskās žūrijas pārstāvji, kas nedēļas garumā vērtēja vairāk nekā 20 Latvijā šā gada laikā tapušu kino darbu. Par līderi saņemto balvu skaita ziņā kļuva Lailas Pakalniņas spēlfilma „Ausma”, bet šā gada nacionālā filmu festivāla laureātu saraksts atklāj daudz jaunu un spilgtu vārdu. Pēc režisora un pedagoga Pētera Krilova domām, Latvijā šobrīd novērojams sprādziens kino attīstībā.

Latvijas vecākais kinoteātris „Splendid Palace” ar zeltītu palmu ieskauto skatuvi pēdējos gados kļuvis par galveno Latvijas kino mājvietu un trešdienas vakarā pulcēja visu nelielo, bet spilgto vietējā kino eliti, kas šogad daudz likusi runāt par sevi arī starptautiskā mērogā. Labākās pilnmetrāžas spēlfilmas titulu saņēma Renāra Vimbas „Es esmu šeit”, kas gada sākumā plūca laurus Berlīnes kinofestivālā.

Labākās spēlfilmas tituls, ko pagājušogad konkurences trūkuma dēļ nepiešķīra vispār, šogad bija liela intriga, jo „Lielā Kristapa” nominācijās izteikti dominēja arī Lailas Pakalniņas „Ausma” un Dāvja Sīmaņa „Pelnu sanatorija”. Renārs Vimba, kuram „Es esmu šeit” ir debijas spēlfilma, saņēma arī balvu par labāko scenāriju.

„Man patiešām ir sanācis būt ļoti daudz kur ar šo filmu – gan Latvijā, mazos ciematos un pilsētās, gan ārvalstīs – un jāsaka, ka šī filma ir saprotama visur. Es vēlējos runāt par vispārcilvēciskām kvalitātēm. Un ja ir kaut kas lokāls, tad tā ir vide, kurā filma ir uzņemta,” sacīja režisors, atbildot uz Latvijas Radio jautājumu, kādas atziņas par savu filmu guvis daudzajos festivālos šī gada laikā.

„Es esmu šeit” tika pie vēl vienas balvas – galvenās lomas atveidotāju, arī kino debitanti Elīnu Vasku sumināja kā labāko aktrisi. Savukārt labākās spēlfilmas režisores gods tika Lailai Pakalniņai par žūrijas vērtējumā „drosmīgo un grotesko padomju ideoloģijas absurda atainojumu” filmā „Ausma”. Pieredzējušās režisores kontā šis ir jau sestais „Lielais Kristaps”, bet „Ausma” tika arī pie balvām par labāko mūziku (Vestards Šimkus), labāko grimu (Dzintra Bijubena) un kostīmiem (Natālija Čečota, Polija), labāko operatora darbu (Voiteks Starons, Polija) un labākajiem otrā plāna aktieriem – Lienu Šmuksti un Andri Keišu.

„Vēl joprojām ir tāda traka sajūta. Jo filma bija, es pat varētu teikt, „psiha”. Bija gan grūti, gan viegli vienlaicīgi. Tā ir no tām filmām, kas nelaiž tik viegli vaļā. (..) Man jau līdz šim par savām filmām bija tāda sajūta – ja tās kādam patīk, tad ļoti patīk, un ja nepatīk, tad ļoti nepatīk. Un ar „Ausmu” tas ir vēl stiprāk kā ar iepriekšējām,” pēc balvu pasniegšanas ceremonijas atzina Pakalniņa.

Allaž spēcīgajā dokumentālā kino sacensībā šogad neierasta situācija – labākā režisora un pilnmetrāžas dokumentālās filmas laurus plūca Krievijas režisors Vitālijs Manskis ar filmu „Saules staros” par dzīvi Ziemeļkorejā. Manskis pašlaik dzīvo un strādā Latvijā, tādēļ arī viņa filma kvalificējās „Lielajiem Kristapiem”.

Augstas klases ārzemju profesionāļu dalība Latvijas filmās šogad iezīmējas spilgtāk nekā iepriekš, signalizējot Latvijas kino aktīvāku ieiešanu starptautiskajā apritē. Nominantu un laureātu vidū bija operatori un kostīmu autori no Polijas un Islandes, bet labākā aktiera balvu saņēma vācu kino zvaigzne Ulrihs Matess par darbu filmā „Pelnu sanatorija”.

Divdesmit trijās kategorijās šogad laureātu vidū netrūka pieredzējušu kino profesionāļu – piemēram, māksliniece Kristīne Jurjāne, animācijas filmu režisors Vladimirs Leščovs, grima māksliniece Dzintra Bijubena. Bet vēl vairāk bija to, kas pēc „Lielā Kristapa” uz skatuves kāpa pirmoreiz. Aktrise Liena Šmukste, režisori Liene Laviņa-Kalnaella un Kārlis Lesiņš, animators Kārlis Vītols, un vēl un vēl. Latvijas kino piedzīvo renesansi, vērtē režisors un pasniedzējs Pēteris Krilovs.

„Kino vispār attīstās tādiem kā sprādzieniem, un pašreiz, man liekas, tas sprādziens tieši notiek. Ir ļoti dažādi, spēcīgi pieteikumi kino valodas ziņā, stilistikas un izaicinājumu ziņā,” uzsver Krilovs.

"Arī tas, ka tiek aptvertas tādas vēsturiskas lietas kā „Ausmā” un „Pelnu sanatorijā”. Parasti to dara kinematogrāfs, kurš ir ticis galā ar sevi, jau ir ārā no bērnu gadiem un jau var eksperimentēt, reminiscēt par vēsturi, estētiku, stilistiskiem atkārtojumiem. Un tas, ka to dara pārliecinoši, gudri un stipri, ir ļoti, ļoti labi," norāda Krilovs.

Pilnu „Lielā Kristapa” laureātu sarakstu varat apskatīt Latvijas Sabiedrisko mediju mājaslapā. Vēl tikai jāpiebilst, ka šogad pirmo reizi savu speciālbalvu pasniedza arī Latvijas Radio. To saņēma filmas „Saules staros” skaņu režisors Anrijs Krenbergs.

Šīgada "Lielā Kristapa" izvērtējums Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo":

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt