Audrjusa Juzēna filma "Ekskursante" atklāj deportācijas skaudrumu lietuviešu meitenes Marijas acīm. Uz patiesiem faktiem balstītais dzīvesstāsts aizkustinājis ne vien Krievijas Kinoakadēmijas žūriju, bet arī skatītājus Lietuvā, Krievijā un Latvijā.
Arī Ahmeda Seitablajeva darba “Haitarma” (no tatāru valodas "atgriešanās") sižets balstīts uz patiesiem notikumiem. Tas vēsta par Krimas tatāru deportācijām Lielā Tēvijas kara laikā.
Pasniedzot balvu režisoram, Krievijas Federācijas prezidenta Putina īpašais vēstnieks starptautiskās kultūras sadarbības jomā Mihails Švidkojs norādīja uz mākslas nozīmi sabiedrības dzīvē.
“Esmu pārliecināts, ka māksla un jo īpaši kino ir pats svarīgākais mūsu dzīvē - daudz svarīgāks par politiku,” sacījis Švidkojs, vēsta portāls "Interfax.ru".
Nominācijā “Labākā filma” Krievijas Kinoakadēmijas prēmiju saņēma Aleksandra Veledinska filma “Ģeogrāfs nodzēris globusu”. Tāpat Veledinskis atzīmēts kā gada labākais režisors. Galvenās lomas izpildītājs Konstantīns Habenskis saņēma balvu nominācijā “Labākā vīriešu loma”, bet Jeļena Ļjadova, kas spēlēja galvenā varoņa sievu, atzīta par labāko sieviešu lomas izpildītāju. Šī pati kinolente komponistam Aleksejam Zubarevam atnesa “Labākās filmas mūzikas” prēmiju.
Par labāko scenāriju balvu saņēma režisors Konstantīns Lopušanskis un dramaturgs Pāvels Finns (filma “Loma”). Labāko operatoru godalgas ieguvas filmas "Metro" operatori Sergejs Astahovs un Sergejs Šulcs. “Labākā otrā plāna lomu” kategorijā balvu vīriešiem saņēma Jurijs Bikovs par darbu paša filmā “Majors”, savukārt balvu sievietēm – Nataļja Fatejeva par aktierspēli filmā “Vējā lidojošas lapas”.
Kā "Labākā dokumentālā filma" atzīts Vitālija Manska darbs “Caurule”, bet par "Labāko animācijas filmu" - Georgija Danelijas “Ku! Kin-dza-dza”.
"Labākā mākslinieka darba" prēmiju saņēma Sergejs Ivanovs par paveikto filmā “Staļingrada”.
Jāatzīmē, ka "Nīkei" tika nominēta arī latviešu režisora Ivara Selecka filma "Kapitālisms Šķērsielā".
