Kinocentrs piešķīris finansējumu 28 filmu projektiem

Nacionālais Kino centrs (NKC) apstiprinājis 2014.gada filmu projektu ražošanas konkursa rezultātus. No izvērtētājiem 48 projektiem atbalstīti 28 projekti ar kopējo finansējumu gandrīz 1,5 miljoni eiro, informē NKC pārstāvji.

Animācijas filmu projektiem tiek piešķirti 23% jeb 342 501 eiro, dokumentālo filmu projektiem - 18% jeb 268 044 eiro un spēlfilmu projektiem 59% jeb 878 590 eiro, finansējums paredzēts filmu ražošanai, kuru plānots uzsākt vai pabeigt šogad.

Konkursā iesniegtos projektus vērtēja NKC spēlfilmu eksperti Andis Mizišs un Edmunds Jansons, animācijas filmu eksperti Zane Balčus un Dzintars Krūmiņš, dokumentālo filmu eksperti Pēteris Krilovs un Anna Rozenvalde, kā arī NKC pārstāvis (visās ekspertu komisijās) Uldis Dimiševskis.

Ekspertu komisiju darbam tika piesaistīti arī kultūras un sabiedrisko organizāciju izvirzīti konsultatīvie pārstāvji, kas ekspertiem sniedza rekomendējošu ieteikumu, atbalsot publiskā finansējuma piešķiršanu tādiem projektiem, kas ir aktuāli un nozīmīgi dažādiem Latvijas filmu skatītājiem Latvijā. Projektu izvērtēšanā līdzdarbojās: Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju katedras docente Ieva Raubiško, žurnālists Olģerts Tipāns un kino blogere Paula Laurinoviča.

Manuprāt, [daudzos projektos] izpaudās vēlme „ķerties vērsim pie ragiem" un skatīties tieši tēmas, kas mūsu sabiedrībai pašlaik ir ļoti aktuālas," uzskata antropoloģe Ieva Raubiško. "Mūsu kino ļaudis spēj paskatīties uz dzīvi interesantā, arī provocējošā, un kas man ļoti patika, satīriskā un humoristiskā veidā."

Finansējums vairāk nekā 800 000 eiro apmērā tiks piešķirts trīs jaunām spēlfilmām - Renāra Vimbas filmai "Es esmu šeit" (studija "Tasse Film"), Lailas Pakalniņas filmai "Ausma" (Kompānija Hargla), Aigara Graubas filmai "Nameja gredzens" (Platforma) un Dāvja Sīmaņa spēlfilmas "Pelnu sanatorija" pabeigšanai.

Renāra Vimbas filma ir aizkustinošs stāsts par meiteni Raju (17) un viņas brāli Robi (12), kas spiesti dzīvot kopā ar vecmammu Olgu, jo viņu tēvs miris un māte aizbraukusi meklēt darbu Anglijā.

Renārs Vimba ir Latvijas auditorijai varbūt vēl samērā nezināms vārds, bet labi zināms profesionāļu vidū. Šeit ir ļoti spēcīgs dokumentālais mūsdienu Latvijas fons. Tas, kas ļoti uzrunāja filmā - ka mēs beidzot tik daudz satraucamies nevis par tiem, kas brauc prom, bet par tiem, kas palikuši šeit," atzīst eksperts Andis Mizišs.

Lailas Pakalniņas filmas "Ausma" sižetam ir kas kopīgs ar padomjlaika propagandas pasaku par pionieri - varoni Pavļiku Marozovu, kas nosūdzēja savu tēvu padomju drošības orgāniem. Atriebjoties ģimene viņu nogalināja. Pakalniņa izmanto šo propagandas stāstu, lai mēģinātu radīt tādu filmas telpu, kam pilnīgi noteikti nav nekāda sakara ar to, kāda tā bija, bet drīzāk ar to, kādu oficiālā vara to vēlējās redzēt atainotu.

Jančuks ir pionieris, kas dzīvo kolhozā "Ausma". Viņa tēvs ir kolhozu sistēmas ienaidnieks. Jančuks nosūdz tēvu par to, ka tas grib nodedzināt kolhoza valdi. Tēvs dēlam atriebjas vai izsakoties tiešāk - tēvs nogalina dēlu. Kurš šajā vecajā pasakā šodien ir labais, kurš - sliktais? Jeb par to, ka "saspiestas smadzenes ir bīstamas vienmēr". Arī tagad.

Aigara Graubas filmas "Nameja gredzens" darbība risinās 13. gs pirmajā pusē, Zemgale. Pēc valdnieka Viestura un viņa dēlu negaidītas nāves par karali Zemgalē kļūst jaunais Namejs. Bet karaļa varas gredzenu un tiesības valdīt šajā bagātajā un nozīmīgajā vietā jau iekārojis cits - Maksis, pāvesta sūtīts izputējis augstmanis, kuram visi līdzekļi un paņēmieni ir gana labi, lai sasniegtu kāroto - varu. Vai viņam pretī spēs stāties Namejs, kas zina senās tautas zintis un karamākslu, kam pieder skaistās Laugas mīlestība un karaļa varas gredzens, kas slēpj noslēpumu. Vai Namejam izdosies apvienot spēkus, uzvarēt pretiniekus un nodevējus, atminēt gredzena noslēpumu, tā īsto sūtību un kļūt par brīvības sēklu laiku laikos?

Finansējums vairāk nekā 300 000 eiro apmērā tiks piešķirts deviņām animācijas filmām. Augstāko punktu skaitu ekspertu vērtējumā saņēma trīs animācijas filmas - Vladimira Leščiova īsfilma "Aiz loga" (studija "Lunohod"), Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma "Akmeņi manās kabatās" (studija "Lokomotīve") un Nila Skapāna animācijas īsfilma "Marsietis" (studija "Lokomotīve").

Ierasti lielākā konkurence NKC rīkotajā filmu projektu ražošanas konkursā bijusi starp dokumentālā kino projektiem. Šogad atbalstītas veselas 15 ieceres kopā par 270 tūkstošiem eiro. Tēmu loks ir ļoti plašs - taps gan filma par „Prāta vētru", gan Ventas rumbu un reiva kultūru. Ekspertu vērtējumā visvairāk punktu saņēma Kaspara Gobas dokumentālā filma „Inga dzird" par pusaudzi Ingu, kura ir vienīgā dzirdīgā savā ģimenē un ir tās tulks sadarbībā ar dzirdīgo pasauli.

Ārkārtīgi interesanta vide, varoņi, arī pati dzīves dramaturģija ir ļoti spēcīga. Tad vēl kāds ļoti interesants un vilinošs projekts ir Indras Burkovskas-Jakobsenas „Mans mīļākais karš" - pēc izpildījuma animācijas filma ar dokumentālās filmas bāzi. Tas ir ārkārtīgi izaicinošs projekts, kas vēstīs par padomju laikiem Latvijā caur zīmējumiem un Indras Burkovskas-Jakobsenas bērnības atmiņām," stāsta dokumentālo filmu eksperts žūrijā režisors Pēteris Krilovs.

Savukārt pēc žurnālistes Ingas Spriņģes scenārija taps Jura Pakalniņa dokumentālā filma „Bīstamie sakari. Krievijas maigā vara".

Ar detalizētu finansējuma sadalījumu iespējams iepazīties Nacionālā Kino centra mājas lapā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti