Igaunijas Aizsardzības ministrija finansēs kara filmas «1944» uzņemšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Igaunijas Aizsardzības ministrija piešķīrusi kara tēmai veltītas mākslas filmas "1944" uzņemšanai 420 tūkstošus eiro (29,5 tūkstošus latu), kas tiks izmaksāti divos gados.

Igaunijas Aizsardzības ministrija jau jūlijā ir izlēmusi ar Igaunijas Filmu institūta starpniecību finansēt filmas uzņemšanu, aģentūrai BNS sacīja ministrijas pārstāvos Arturs Jugaste. Ministrija pusi no naudas piešķirs šogad, bet otru pusi - nākamgad. Jugaste uzsvēra, ka līdzekļu saņēmējs ir Filmu institūts, nevis kādas konkrētas filmas veidotāji.

"Aizsardzības ministrija ir gatava vidēja termiņa perspektīvā atbalstīt vietējā ražojuma pilnmetrāžas kara filmu, ņemot vērā valsts aizsardzības stratēģijā noteiktos psiholoģiskos mērķus," viņš norādīja, piebilstot, ka ministrijai nav zināšanu par filmu veidošanu, tādēļ principus, uz kādiem ministrija ir gatava atbalstīt kara filmas veidošanu, ta formulējusi kopā ar Igaunijas Filmu institūta ekspertiem.

"Priekšnoteikumi atbalsta ir, piemēram, tas, ka filmai ir jāvairo Igaunijas iedzīvotāju vēlme iesaistīties aizsardzībā, filmā jābūt kara ainām, filmai jābūt mākslinieciski augstā līmenī un ticamai, un tās grafiskajai valodai jābūt skaidrai, lai tā ir pieejama pēc iespējas lielākai auditorijai.

Jau vēstīts, ka Igaunijā jūnijā sāka filmēt kara tēmai veltītu mākslas filmu "1944", kuras pirmizrāde plānota 2015.gada februārī.

Filmas režisors Elmo Niganens stāstīja, ka filmas sižets ir par laiku, kad vāciešu spēki cieš sakāvi pie Zilajiem kalniem un Igaunijā ienāk Sarkanā armija.

"Filma stāsta par cilvēkiem, kas likteņa pagriezienu vai kādu citu iemeslu dēļ nonāca vācu formas tērpā vai strēlnieku korpusa formas tērpā. Mēs stāstām par Igaunijas iedzīvotāju likteni, nevērtējot, vai viņu pieņemtie lēmumi bija pareizāki par citiem," klāstīja režisors.

"1944" scenārija autors ir rezerves pulkvedis un rakstnieks Leo Kunnass, bet producenti ir Kriss Taska un Marija Avdiško.

Cīņas pie Narvas starp Sarkano armiju un Vācijas armijā mobilizētajiem igauņiem un brīvprātīgajiem sākās 1944.gada februārī. 1944.gada 26.jūlijā Vācijas armijas daļas atstāja Narvu un atkāpās uz Zilajiem kalniem, kur 1944.gada beigās notika asiņainākās Otrā pasaules kara kaujas Igaunijas teritorijā. Igaunijas Vaivaras pagasta Zilo kalnu (Sinimaed) rajonā valsts ziemeļaustrumos katru gadu notiek leģionāru piemiņas pasākumi.

Reisors Elmo Niganens Latvijā, Nacionālajā teātrī,  iestudējis vienu no slavenākajiem igauņu literatūras klasikas darbiem Antona Hansena Tamsāres „Zeme un mīlestība”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti