Teju pirms gada Saeima lēma piešķirt 12 tūkstošus latu filmai „Zīmogs sarkanā vaskā” un vēl divreiz vairāk naudas filmai „Dvēseļu putenis”. Nacionālās apvienības Saeimas deputāti apšaubīja Jura Poškus filmas „Kolka cool” kvalitāti, un tad sākās runas par nacionālā pasūtījuma veidošanu filmu nozarei. Tam, iespējams, būtu atvēlēts viens miljons latu gadā un par to varētu veidot filmas, kas ir nacionāli noskaņotas, audzinošas, kuras skatītos un mīlētu publika Latvijā.
Tagad, kad valdībā iesniegtas jaunās politikas iniciatīvas tuvākajiem gadiem, Kultūras ministrija prasa atbalstīt filmu nozari, tomēr nacionālais pasūtījums sarakstā neparādās. Tāpat joprojām nav izstrādāti kritēriji un nolikums, kas tas vispār ir.
Arī šī pasūtījuma darba grupas vadītājs Dāvis Stalts ar šo jautājumu vairs nenodarbojas. „Pilnībā norakts tas noteikti nav, bet es neredzu to kā prioritāru jautājumu. Šobrīd nevaru ar pilnu entuziasmu ar šo jautājumu nodarboties, jo nesaprotu, cik daudz kultūras ministre no šī jautājuma saprot,” skaidro Stalts.
Arī Latvijas Radio Kultūras ministrijā neizdevās noskaidrot, kas pašlaik notiek un vai tiek gatavots nacionālais pasūtījums filmu nozarei, vai arī tas ir atmests.
Tomēr arī pirms gada vienota viedokļa par tā nepieciešamību nebija pašu profesionāļu vidū. Kamēr vieni norādīja, ka tā ir papildu nauda, ko nozare varētu iegūt, citi uzskatīja, ka tā ir cenzūra un iejaukšanās radošajā brīvībā. Pēdējā tikšanās par nacionālo pasūtījumu notikusi pirms pāris mēnešiem un runa jau bijusi par filmām, kas veltītas tēmām, piemēram, Latvijas simtgadei vai vēsturē nozīmīgām personām.
Režisors Jānis Streičs uzskata, ka nacionālais pasūtījums ir vērtīgs tad, ja konkrēta filma tiek pasūtīta kādam autoram, nevis noteiktas tēmas, kuras ir aktuālas. „Tēma pati par sevi neko neglābs, jo tad ne „Limuzīns” būtu uzvarējis un arī „Cilvēkbērns” nebūtu uzvarējis. Lai izšķir autors nevis tēma. Nacionālais pasūtījums ir, ja pasūta autoram, nevis tēmu. Un autorība no nacionālā pasūtījuma ir izmesta laukā,” norāda Streičs.
Kino producents Vilnis Kalnaellis gan uzskata, ka tieši tēmu loks ļautu izvairīties no cenzūras, tomēr netic, ka līdz ar šāda veida risinājumu iespējams izvairīties no ārpus konkursa kārtas naudas dalīšanas. „Man šķiet, ka jāpaiet vairākām paaudzēm, jo ar domāšanu un audzināšanu kaut kas nav kārtībā. Noteikti parādīsies visādi brīnumi, kad aiziet pa kreisām durvīm, ienāk kaut kādas lietas, politiķi izdomā, ka ir gudrāki par tiem cilvēkiem, kas tādas lietas ir mācījušies augstskolās.”
Nacionālais kino centrs cer, ka līdz ar nacionālā pasūtījuma jautajuma norimšanu, joprojām paliek cerība par papildu naudu. Šogad filmu nozarei bija viens miljons latu, nākamgad, lai nozare spētu attīstīties, prasīti seši miljoni.
Prioritāte ir filmas bērniem par vēsturi, kā arī filmu kopprodukcija un ārvalstu filmu piesaiste Latvijai.
Līdzās arī aktuāls jautājums ir par to, vai iespējams pievienotās vērtības nodokli no kino biļetēm novirzīt tieši nozarei.
