Ukraiņu režisora Mstislava Černova filma svētdien saņēma "Oskara" balvu labākās dokumentālās filmas kategorijā.
Ukrainai tā ir pirmā "Oskara" balva, taču Černovs atzina, ka būtu bijis daudz priecīgāks, ja šī filma nekad nebūtu tapusi un filmas autoriem nebūtu nācies iemūžināt Mariupoles iedzīvotāju ciešanas.
Līdzīgas sajūtas ir arī vienam no filmas varoņiem Bilašam.
Diena un nakts saplūda kopā – bija tik daudz ievainoto, ka ārsti strādāja pie diviem operāciju galdiem vienlaikus. Oleksandrs stāsta, ka ik dienu atceras, kā ar ģimeni un kolēģiem 2022. gada 16. martā – Krievijas spēku okupācijas 21. dienā – nācās Mariupoli pamest.
"Teicu: nāciet šurp, es visu parādīšu. Pasaulei ir jāzina. Sekojiet man. Un viņi skrēja man pakaļ. Gribēju parādīt, kas notiek operāciju blokā, kur ieveda ievainotos.
Nonācām pie secinājuma, ka pilsēta jāpamet, jo nevarējām palīdzēt cilvēkiem. Slimnīca jau bija okupēta, nebija ne ūdens, ne pārtikas, ne medikamentu, lai palīdzētu cietušajiem."
Oleksandrs arī pauda – filmā redzams daudz sāpju, asiņu un nāves, taču viņš ir arī cerību pilns, ka Ukraina saņems vēl daudzas "Oskara" balvas – skaistas un par miera laiku.
