Filma pērn saņēma Kannu kinofestivāla žūrijas balvu, bet Alma Peisti par vientuļās pusmūža sievietes Ansas smalkjūtīgo atveidojumu tika nominēta "Zelta globusam".
"Iekāpt" Kaurismeki pasaulē
Jautāju aktrisei – kā bija pašai "iekāpt" Kaurismeki pasaulē un redzēt to no iekšpuses? "Tas bija piepildījums sapnim, kuru es nekad agrāk pat nebiju atļāvusies sapņot. Esmu ārkārtīgi pateicīga par šo pieredzi. Tas bija ceļojums vecā kaluma filmu veidošanas pasaulē un iespēja iepazīt leģendām apvītā Kaurismeki personību. Viņš izrādījās ļoti silts un mīlošs cilvēks, īsts humānists. Tas bija ļoti iedvesmojoši. Bija aizraujoši iepazīt arī veco laiku trikus šajā profesijā, uzticēties stāstam un skatītājam, kā viņš to dara. Kaurismeki piedāvā garus klusuma brīžus un ļauj skatītājam pašam tajos radīt savu stāstu, nevis visu laiku paskaidro, kas viņam būtu jādomā vai jājūt. Savās filmās Kaurismeki prot radīt vietu domām, un tas ir ļoti skaisti."
Filma "Kritušās lapas" ir guvusi ļoti plašu starptautisku ievērību, tostarp vairākas "Golden Globe" nominācijas. Jautāta, kas, viņasprāt, ir šīs filmas universālās pievilcības pamatā, Alma Peisti saka: "Aki Kaurismeki zina, kā stāstīt ļoti cilvēciskus stāstus, un šis ir viens no tiem. Tādas tēmas kā vientulība un sistēma, kurai tu esi diezgan vienaldzīgs, bet arī cerība atrast mīlestību, kad tev jau ir "beidzies derīguma termiņš" randiņu tirgū… Šajā filmā ir daudz cerības, siltuma un labsajūtas. Kaurismeki to sauc par romantisku komēdiju, bet man liekas, ka tajā ir vairāk sāls nekā cukura. Tas to padara ticamu un ļauj skatītājiem ar to identificēties. Man radies iespaids, ka šī filma aizkustina cilvēkus, lai no kurienes viņi nāktu. Viņi saprot šīs filmas radīto pasauli un tās īpatnējo humoru."
Klusumā ir vieta domām
Taču ne visi spēj saprast slaveno somu klusumu. Lai gan arī latvieši ir ziemeļu tauta, iespējams, ka arī daudziem no mums kopīga klusēšana šķiet neveiklāka nekā somiem. Runājot par klusuma spēku un tā nozīmi attiecībās, aktrise piekrīt, ka tā varētu būt somu nacionālā īpatnība: "Saka, ka pasaulē nav klusākas vietas par somu sabiedrisko autobusu. Taisnība, mums Somijā klusums nešķiet neveikls, tajā ir kaut kas diezgan dziļš un pamatīgs.
Ja vari ar kādu dalīties klusumā, tad tu zini, ka vari viņam uzticēties. Klusumā notiek daudz labu lietu, ja vien tu tam ļaujies. Klusumā ir vieta domām, nevis tikai paskaidrojumiem."
Dialogu, tāpat kā mūzikas, filmā "Kritušās lapas" nav daudz, bet tie ir ļoti trāpīgi. Smeldzīgais sešdesmito gadu somu tango "Zem rudens pīlādžiem" ir viens no skaņdarbiem, kas iedod kamertoni stāstam par diviem pusmūža vientuļniekiem Helsinkos, kuri iepazīstas karaoke bārā. Ansa strādā lielveikalā, Holapa ir metinātājs un darba laikā mēdz iedzert. Režisora siltums pret saviem varoņiem gribot negribot raisa empātiju arī skatītājos.
"Kritušās lapas" ir Kaurismeki 80. gados uzņemtās "proletariāta" filmu triloģijas ceturtā daļa, kas jau pats par sevi ir tipisks Kaurismeki humors. Ārpus laika radītajā pasaulē tomēr brīžam iespraucas mūsdienu realitāte ar Ansas virtuves radio skanošajām ziņām par karu Ukrainā. Kā raksta "Los Angeles Times" kinokritiķis Karloss Agijars,
"šī reālās pasaules sāpju ienākšana filmā līdzsvaro Kaurismeki kopējo pieeju – izvilkt maigumu no grūtībām un parādīt, cik ļoti mēs viens otram esam vajadzīgi".
Skatoties filmu, aktieru saspēlē ir kas ļoti trausls un pirmreizējs – un izrādās, ka tas nav tēlots. Kaurismeki neesot gribējis, lai aktieri pirms filmēšanas izmēģina ainas. Jautāta, kādēļ viņš tā darīja un kāda tā bija pieredze kā aktrisei, Alma Peisti atklāj: "Sākumā tas bija biedējoši, jo viņš tiešām teica: tikai negatavojieties par daudz! Ziniet tekstu, bet nemēģiniet pirms filmēšanas ne kopā, ne atsevišķi. Pietaupiet to filmēšanai! Tad viņš pateica, ka dod priekšroku filmēšanai vienā paņēmienā… Nu, ja jūs saputrosieties, tad varam filmēt divreiz vai, sliktākajā gadījumā, trīsreiz. Bet, kā varat iedomāties, neviens negrib būt tas, kas kaut ko saputros… Tā taču ir Kaurismeki filma! Un tas attiecas ne vien uz aktieriem, bet arī uz gaismām, rekvizītiem un visu pārējo. Kolīdz kamera sāk filmēt, visam ir jābūt perfektā kārtībā. Taču tas, ko tu iegūsti, ir ļoti īpaši mirkļi, kuros viss notiek pirmo un vienīgo reizi, jo nekas nav iepriekš iestudēts. Jā, mēs tehniski izgājām cauri ainām – kurš kur stāvēs, kādā ritmā viss notiks, bet visu darbību pietaupījām filmēšanas brīdim. Tas šo procesu padarīja ļoti dārgu un vērtīgu. Vienā brīdī man kā aktrisei tas ārkārtīgi iepatikās: kad ar pirmo reizi viss izdodas un tu saproti, ka tiešām to vari, tad tu sāc ķert kaifu un medīt šos mirkļus!"
Viņa atzīst, ka šis filmēšanas process iemācīja to, cik interesanti ir darīt mazāk:
"Cik daudz vairāk tu vari iegūt, ja nedomā par iepriekš izmēģināto un necenties parādīt, ka esi izdarījis savu mājasdarbu. Ja tu uzdrošinies nolobīt savas daudzās kārtas, noņemt maskas un būt iespējami tīrs un patiess…
Es to joprojām mācos, bet filmēšanās "Kritušajās lapās" man ir devusi mazliet vairāk pieredzes. Un to es patiešām augstu vērtēju."
Kaurismeki filmē uz kinolentes, nevis digitāli. Runājot ar vairākiem pavisam jauniem filmu veidotājiem, kuri atgriežas pie kinolentes, tiek izcelts un novērtēts tas, cik lielu uzmanību šāds process pieprasa katram kadram. Aktrise piebilst, ka arī filmas tekstūra ir pavisam citādāka: "Ja nav iespējams nofilmēt miljoniem paņēmienu no visādiem leņķiem, tev jābūt ārkārtīgi skaidrai un precīzai domai, ko tu dari un ko vēlies panākt. Tas nemaz nav slikti! Protams, var būt ļoti aizraujoši pētīt daudzos digitāli nofilmētos kadrus un variācijas. Arī ainu atkārtošana var atklāt interesantas cilvēciskas nianses, bet strādāt kopā ar tik pieredzējušu režisoru, kurš tiešām pārvalda filmēšanu uz kinolentes un prot to skaisti izdarīt… Tas mūsdienās ir retums."
Jautāta, vai tiesa, ka Aki Kaurismeki padomā vēl kāda filma viņai, Alma Peisti to nenoliedz: "Viņš teica, ka gribētu ar mani un manu ekrāna partneri no "Kritušajām lapām" Jussi Vatanenu nofilmēt pļauku traģēdiju jeb "slapstick tragedy". (smejas) Es būtu ļoti laimīga turpināt strādāt ar Kaurismeki. Bet tad jau redzēs. Turēsim īkšķus!"
