14. septembrī pulksten 17.00 kinolektoriju ciklu aizsāks filma "Aspazija" (2001), kurā dzeju un Aspazijas dienasgrāmatas lasa aktrise Dita Lūriņa. Pirms filmas – kino zinātnieka Agra Redoviča un literatūrzinātnieces Gaidas Jablovskas saruna par Aspaziju.
Turpmākajos četros kinolektorijos tiks demonstrētas filmas "Rainis" četras sērijas, katrā reizē pa vienai. Filmā galvenajā lomā ir aktieris Juris Strenga, kurš iejūtas gan stāstnieka un gida lomā, gan arī iespēlē pa citātam no klasiskajiem dzejnieka tekstiem. Aspazija filmās vairāk parādās tikai kā dialoga partnere Rainim. Pirmajās divās filmās dzejnieces lomā ir Vizma Kvēpa, pēdējās divās – Māra Zemdega.
28. septembrī pulksten 17.00 tiks izrādīta filma "Rainis. Man apkārt trimdas aukstais tuksnesis…" (1985). Kinolektorijā piedalās kino zinātnieks Agris Redovičs un Raiņa un Aspazijas muzeja pētnieks Jānis Zālītis. Savukārt 12. oktobrī pulksten 17.00 būs skatāma filma "Rainis. Vētras sēja" (1986). Kinolektorijā piedalās Agris Redovičs un filmas aktrise Vizma Kvēpa.
26. oktobrī pulksten 17.00 varēs skatīt "Rainis. Kastaņola" (1988). Kinolektorijā piedalās Agris Redovičs un filmas aktieris Juris Strenga. 9. novembrī pulksten 17.00 uz ekrāniem rādīs filmu "Rainis. Sudrabota gaisma. 1920–1929" ( 1989). Kinolektorijā piedalās Agris Redovičs.
Kinožurnāliste Kristīne Matīsa rakstā "Dokumentālais Rainis, cik nu tas iespējams" stāsta par divām noslēdzošajām filmām: "Abu pēdējo filmu galvenais attēla krāšņums ir ceļojumu ainavas, jo kino grupa trešajā filmā dodas pa Raiņa pēdām uz Šveici, ceturtajā – uz Izraēlu un Ēģipti.
Interesanti, ka Rikarda tetraloģija stāsta ne tikai par Raiņa dzīvi, bet arī par laiku, kurā tapusi katra filma, – līdz ar atmodu paveras jaunas iespējas.
Rodrigo Rikarda filmas ir lielisks palīgmateriāls skolu programmai – citāti no "Jāzepa un viņa brāļiem", "Uguns un nakts" un citiem literatūras darbiem daudz labāk kļūst uztverami, ja it kā dabiski piedzimst no konteksta, no Raiņa sajūtām un dzīves apstākļiem konkrētā darba rakstīšanas laikā."
Rodrigo Rikards dzimis 1941. gada 20. septembrī Rīgā. Beidzis 2. Rīgas vidusskolu, pēc vidusskolas beigšanas 1960. gadā uzsāka darbu Latvijas Televīzijā, kas kļuva par pirmo un vienīgo Rikarda darba vietu.
1967. gadā ar izcilību beidzis Vissavienības Valsts kinoinstitūtu Maskavā ar filmu "Pusstunda Latvijā", kas bija pirmā krāsainā filma Latvijas Televīzijā. Savā radošajā mūžā Rodrigo Rikards uzņēmis vairāk nekā simt filmu par Latvijas kultūras mantojumu un dižākajām personībām, tostarp Leonīdu Vīgneru, Zentu Mauriņu, Oskaru Kalpaku, Aspaziju un Krišjāni Baronu. Arī filmu "Sirdsdaugava", kas tapa 1987. gadā kā protests pret Daugavpils HES būvniecību. 1995. gadā Rodrigo Rikards nodibinājis Vizuālo mākslu studiju "Scilla".
Par nopelniem filmu mākslā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.
