Kilograms kultūras

«Čimaru čimaru!» (dejo «Dzirnas»)

Koncerti

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas 100 gadu jubilejas koncerts. Otrā daļa

Sabiedrisko mediju gada balva «Kilograms kultūras 2019»

VIDEO: Pasniegtas «Kilograms kultūras» balvas. Gada notikums – filma «Dvēseļu putenis»

15. februārī Latvijas Televīzijā noritēja sabiedrisko mediju nozīmīgākais notikums kultūrā – balvas “Kilograms kultūras 2019” pasniegšanas ceremonija. Aizvadītā kultūras gada spilgtākie notikumi un procesi tika apbalvoti deviņās kategorijās. Par gada notikumu tika atzīta vēsturiskā spēlfilma “Dvēseļu putenis”. Balvas nominantus, kā ierasts, visās kategorijās, izņemot “Kultūrvietu”, izvirzīja kopīga Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un LSM.lv žūrija, bet uzvarētājus izvēlējās skatītāji un klausītāji.

ĪSUMĀ:

  • Pirms ceremonijas kultūras žurnāliste Zane Brikmane uz sarkanā paklāja tikās ar finālistiem un ieskatījās ceremonijas tapšanas aizkulisēs.
  • Pasniedza balvas deviņās kategorijās.
  • Kategorijā "Pārsteigums" balvu saņēma izlaušanās istaba “Ziedoņa istaba”.
  • Kategorijā "Vizuālā māksla" balvu saņēma Ernesta Vītiņa izstāde “Stikla labirintā”.
  • Kategorijā "Mūzika" uzvarēja Imanta Kalniņa operas “Spēlēju, dancoju” iestudējums Latvijas Nacionālajā operā un baletā.
  • Otro gadu pasniedza balvu jaunākajā kategorijā "Kultūrvieta". To saņēma “Hanzas perons”.
  • Kategorijā "Literatūra" uzvarēja Ilmārs Šlāpins ar dzejas krājumu “Es nemāku, komatus”.
  • Kategorijā "Mantojums" uzvaras laurus plūca starpdisciplinārā izstāde “Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts”.
  • Kategorijā "Kino" visvairāk balsu guva Latvijas Televīzijas daudzsēriju filma “Sarkanais mežs”.
  • Kategorijā "Teātris" uzvarēja Jaunā Rīgas teātra iestudējums “Vēstures izpētes komisija”.
  • Par gada notikumu skatītāji un klausītāji atzina režisora Dzintara Dreiberga vēsturisko spēlfilmu “Dvēseļu putenis”.

Savās runās gan liela daļa gan žūrijas locekļu, kas pasniedza balvas, gan laureāti sev atvēlēto laiku izmantoja, lai vērstu uzmanību uz šodien Latvijā un pasaulē būtiskiem problēmjautājumiem – pieminēta joprojām neeksistējošā Rīgas akustiskā koncertzāle, Jaunā Rīgas teātra ēkas remonts, kultūras finansējums, arī klimata pārmaiņas, kultūras pārstāvju sociālā un politiskā atbildība un Dānijas pieņemtais lēmums izdot Latvijas pilsoni Kristīni Misāni Dienvidāfrikas Republikai.

“Notikumi, kas šogad kļuvuši par “Kilograms kultūras” laureātiem, apliecina kultūras klātbūtni mūsu dzīvē visplašākajā šī jēdziena izpratnē: tie skar ne vien augsto mākslu, bet arī mūsu tautai nozīmīgos, liktenīgos brīžus un runā par mūsu vēsturisko atmiņu,” uzskata apbalvojuma žūrijas locekle, LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle. “Te vēlos izcelt tādus kultūrnotikumus kā Alvja Hermaņa izrādi “Vēstures izpētes komisija”, simtgades daudzsēriju filmu “Sarkanais mežs”, izstādi “Mērijas ceļojums” un, protams, filmu “Dvēseļu putenis”,” šī gada laureātus, kas radījuši skaļu un patiesi jēgpilnu rezonansi, uzskaita Rozentāle.

"Kilograms kultūras 2019" laureāti

Kategorijā "Pārsteigums" balvu saņēma Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” veidotā izlaušanās istaba “Ziedoņa klase”. To pasniedza Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumu vadītājs, muzikologs Orests Silabriedis un Latvijas Radio 1 žurnāliste Justīne Savitska. Iepazīstot Ziedoņa pasakas, “Ziedoņa klase” piedāvā alternatīvas mācību stundas skolēniem izlaušanās istabā, kurā var piedalīties visa klase un skolotājs.

Elizabete Pavlovska, saņemot balvu, atzina: “Neliegšos, ka ļoti saviļņojoši! Pirmais lielais paldies – žūrijai, ka kultūrizglītība ir ievērota. Paldies visiem Latvijas skolotājiem un skolēniem. Paldies Imanta Ziedoņa fondam!

Paldies, protams, Imantam Ziedonim, kurš pateica mums priekšā, ka ir jāļaujas provokācijai jeb pārsteigumam!”

Kultūras ziņu žurnāliste Anete Lesīte pasniedza balvu kategorijā "Vizuālā māksla", un to saņēma Ernesta Vītiņa izstāde “Stikla labirintā”. Latvijas mākslas vidē Ernests Vītiņš attīstījis īpašo stikla krāvuma tehniku, un personālizstādē "Stikla labirintā" Rīgas Mākslas telpā tika eksponēta jaunradīta skulpturālā instalācija.

Mākslinieks Ernests Vītiņš, saņemot balvu, uzsvēra: “Pats svarīgākais, ka mēs esam vesela komanda, kas maskējas zem nosaukuma “Glass stone”". Ernests pateicības runā ar smaidu aicināja - palielināt finansējumu māksliniekiem: 

“Viņi ne vien uztaisīs mākslas darbu, bet arī padarīs mūsu visu kopīgo vidi labāku!”

Kategorijā "Mūzika" no Latvijas Radio 3 "Klasika" direktores Gundas Vaivodes rokām zeltīto atsvaru saņēma ekstravagantās Imanta Kalniņa operas “Spēlēju, dancoju” iestudējuma veidotāji (Latvijas Nacionālā opera, režisore Laura Groza-Ķibere, muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš).

Leģendārais Imanta Kalniņa un Imanta Ziedoņa kopdarbs “Spēlēju, dancoju” pēc 42 gadiem atkal piedzīvoja pilnasinīgu uzvedumu Lauras Grozas-Ķiberes režijā. Viņas interpretācijā pēc Raiņa lugas motīviem radītā opera norit mūsdienu Latvijā – Rīgas pilī 2013. gada 20. jūnijā, kad pili piemeklēja ugunsgrēks.

Režisore Laura Groza-Ķibere savā pateicības runā izmantoja iespēju paust neizpratni par pēdējo nedēļu “orveliskajiem piedzīvojumiem”, kas piemeklējuši Latvijas pilsoni Kristīni Misāni Dānijā.

“Man šobrīd ir jādomā par tiem cilvēkiem, kas iedvesmojuši mūs pacelt savas balsis.

Šī runa ir par to un par trim dižajiem cilvēkiem pirms mums – Raini, Imantu Ziedoni un Imantu Kalniņu. Šī opera [šis iestudējums] ir personiska interpretācija, kas saistīta ar 2013. gada notikumiem, bet tagad jau ir nākuši klāt citi [notikumi]. Paldies Latvijas Nacionālajai operai un baletam, īpaši - Zigmaram Liepiņam, kuram bija ideja to iestudēt. Paldies manai radošajai komandai, kas bija milzīgs atspaids. Paldies skatītājiem par šīs izrādes mīlēšanu!” pauda režisore.

Kategorijā "Kultūrvieta" šoreiz balva paliek Rīgā – par labāko kultūras baudīšanas vietu tika atzīts “Hanzas perons”, kas 2019. gadā pārsteidzis ar daudzveidīgu kultūras notikumu programmu. Balvu pasniedza Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle un rakstnieks, Latvijas Radio raidījumu vadītājs Svens Kuzmins.

"Hanzas perona" izvirzītājs uzsvēris, ka to raksturo izcila arhitektūra, kas apvieno veco un jauno telpu un kultūras notikumi ar augstu kvalitātes latiņu.

Kultūrtelpas "Hanzas perons" vadītāja Ieva Irbina pateicības runā uzsvēra:

"Šis ir milzīgs pārsteigums! Mūsu vilciens ir tikai ceļa sākumā. Mums ar trīskārt lielāku atbildību tagad  būs jāstrādā, lai notikumi savienotu cilvēkus!"

Arhitekts Reinis Liepiņš, saņemot balvu, norādīja: "Veco ēku un vietu saglabāšana – tā ir lieta, kas ir ļoti nozīmīga. "Hanzas perons" ir piemērs, ka vecu ēku var saglabāt – saglabājot veco un pieliekot jauno, bez falšuma! Izveidojot kādu jaunu vietu, mēs aicinām cilvēkus šeit atgriezties - par to ir vērts domāt. Arhitekta darbs ir beidzies, tagad ēka uzsākusi savu dzīvi."

Latvijas Radio žurnālists Toms Treibergs pasniedza balvu kategorijā "Literatūra". Kilograma atsvaru saņēma rakstnieks un filozofs Ilmārs Šlāpins par dzejas krājumu “Es nemāku, komatus” (apgāds “Neputns”).

Krājumā "Es nemāku, komatus jeb dzejoļi grūti audzinātiem bērniem" apkopoti dzejoļi par dažādām situācijām un tēmām, uz kurām, pēc autora teiktā, bieži atliek vien noskatīties un nesaprast.

Saņemot balvu, Ilmārs Šlāpins pieminēja nesen mūžībā aizgājušo dzejnieku Leonu Briedi, kura pirmais romāns "Vilcene un atraitnis" bija viens no "Kilograms kultūras" finālistiem: “Man ir liels gods būt bijušam nominētam kopā ar viņu. Kad pirms daudziem gadiem Leons Briedis “vazājās” pa Filozofijas fakultāti, viņam bija tāds paradums sēsties pie studentu galdiņiem un runāties. Viņš apsēdās arī pie mana galdiņa, un patiesībā tieši viņš mani pierunāja uzrakstīt manu pirmo rakstu žurnālam “Kentaurs”.” 

“Runājot par manu grāmatu – tā varbūt nav svarīgākā vai labākā grāmata, kas izdota Latvijā pagājušajā gadā, bet tā ir svarīga man, un man liels prieks, ka tā ir svarīga arī lasītājiem,” atzīmēja autors.

Kategorijā "Mantojums" uzvaras laurus plūca starpdisciplinārā izstāde “Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts (kuratores Kristīne Želve un Ieva Kalnača, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs). Balvu izstādes kuratorēm pasniedza Latvijas Televīzijas raidījumu veidotāja Lilita Eglīte.

Apjomīgā starpdisciplinārā izstāde “Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts” vēsta par Latvijas kultūrai un ārpolitikai tik nozīmīgās Grosvaldu dzimtas devumu. Izstādes sākuma punkts ir Mērija Grīnberga jaunākā, par kuru 2018. gadā tapa Kristīnes Želves filma, un Mērijas dzīves ceļojuma pieturas stabiņi ir viņas dzimta un Latvijas vēstures notikumi.

"Ar katru gadu – katru jaunu notikumu, jaunu pasākumu – šajā ceļojumā pievienojas arvien jauni ceļabiedri. Šajā projektā mēs esam četras stihijas, kuras mākslas muzejs ielaida savās telpās un ļāva mums izplosīties! Mērijas mācības arī šodien ir tiešām svarīgas.

Arī šodien, gluži kā Mērijas gadījumā: vajag atcerēties, ka tava – vienkāršā cilvēka – izvēle, var mainīt daudz ko!” saņemot balvu, pauda kuratore Kristīne Želve.

Kategorijā "Kino" lielāko skatītāju un klausītāju atbalstu guva Latvijas Televīzijas daudzsēriju filma “Sarkanais mežs(režisori Armands Zvirbulis un Normunds Pucis, producenti – studija “Red Dot Media” un Latvijas Televīzija). Laureātus sveica Latvijas Televīzijas kultūras žurnāliste un raidījumu veidotāja Henrieta Verhoustinska.

“Sarkanais mežs” ir viens no pēdējo gadu nozīmīgākajiem televīzijas projektiem Latvijā. To raksturo vēriens, kino kvalitāte un iztirzāto vēsturisko norišu nepārejošā aktualitāte. "Sarkanā meža" stāsts balstīts uz patiesiem notikumiem pagājušā gadsimta vidū, kad Lielbritānijas un Padomju Savienības specdienestu savstarpējās cīņas lauks bija arī Latvijas meži. 2019. gada rudenī "Sarkanais mežs" ieguva Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" pēc ilga pārtraukuma atjaunotajā kategorijā “Labākā TV filma vai seriāls".

Režisors, idejas autors Normunds Pucis, saņemot balvu, teica: “Tiešām paldies, šī tiešām ir skatītāju balva! Man liekas, mums visiem ir svarīgi uzrunāt skatītāju, un šis balsojums apliecināja, ka skatītājus esam uzrunājuši!”

Savukārt, producente Arta Ģiga uzsvēra:

“Liels paldies Latvijas Televīzijai, jo viņi ne tikai organizē šo lielisko balvu, bet bez Latvijas Televīzijas nebūtu arī šī seriāla!” 

Kino un teātra eksperte Daira Āboliņa un Latvijas Radio 3 "Klasika raidījumu vadītāja Liene Jakovļeva paziņoja Kategorijas "Teātris" uzvarētājus. Laurus plūca Jaunā Rīgas teātra (JRT) iestudējums “Vēstures izpētes komisija”, kas raisīja lielu rezonansi Latvijas kultūrtelpā. Izrādi veidojuši Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Vilis Daudziņš, Guna Zariņa, Jevgeņijs Isajevs, Inga Tropa un Margarita Zieda režisora Alvja Hermaņa vadībā.

Iestudējumā “Vēstures izpētes komisija” teātris piedāvā savu redzējumu par “čekas maisu” epopeju. Tāpēc izrādes veidošanas laikā radošā grupa tikās gan ar čekas upuriem, gan čekas darbiniekiem, kā arī citiem laikmeta lieciniekiem, lai izveidotu savu neatkarīgu stāstu un atmaskotu mehānismu, kā iespējams manipulēt ar cilvēkiem un vēsturi.

Režisors Alvis Hermanis, saņemot balvu, vērsa uzmanību uz ieilgušo Jaunā Rīgas teātra ēkas remontu: "Es vakara sākumā jautāju, kas to balvu dod – tas ir internets un skatītāji. Nav noslēpums, JRT šajos gados ir bijis grūti ar kritiķiem. Jā, skatītāji…

Vienu lietu gribēju pateikt – biļetes uz JRT varētu nopirkt apmēram divreiz vieglāk, ja viņi to māju saremontētu! Jo trešais gads jau riņķī.

Sākumā es domāju – tā kā es pats esmu labs PR aģents sev, varbūt noskaitīt sarakstu ar cilvēkiem, kas ir atbildīgi par to? Bet to cilvēku ir tik daudz un viņi ir uztaisījuši to sistēmu tādu, ka neviens nav atbildīgs. Bet paldies Latvijas Televīzijai, ka ik pa brīdim šo tēmu atgādina."

Par gada notikumu skatītāji un klausītāji atzina režisora Dzintara Dreiberga vēsturisko spēlfilmu “Dvēseļu putenis (studija “Kultfilma”). Balvu pasniedza Rietumu bankas labdarības fonda vadītāja Inga Šīna.

Vērienīgā kara drāma “Dvēseļu putenis” uz Latvijas kino ekrāniem nonāca 2019. gada 8. novembrī un piecu nedēļu laikā kļuva par visu laiku skatītāko filmu Latvijas kinoteātros. Filma pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem ved 100 gadus senā pagātnē. Sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama.

Filmas režisors Dzintars Dreibergs, saņemot balvu, teica: “Milzīgs paldies. Filma un gada notikums... Mana pirmā asociācija bija atsauksme no kāda skatītāja – viņš ilgi spriedis, kāpēc viņš tik ilgi domājis pēc filmas.

Un tad viņš sapratis – tās ir bijušas bēres. Ilgi nenotikušas un atliktas, tā ir bijusi goda atdošana tiem, kuri izcīnīja mūsu valsti.” 

Savukārt filmas producente Inga Praņevska atzīmēja: “Sākumā bijām pārsteigti, ka [filma nominēta kategorijā] notikums, ne filma. Bet, ja padomā - loģiski. Komandai - vairāk nekā sešu gadu notikums. Tas ir nesis daudz pārdomu sabiedrībai. Šis notikums bija mums vajadzīgs visiem kopā. Mēs esam tikai instruments kāda cita spēka rokās!"

Aktieris Mārtiņš Vilsons arī pieminēja Kristīni Misāni: “Es nevarēju pagājušajā naktī gulēt, es domāju par to notikumu, ko pieminēja arī Laura Groza-Ķibere. Vai par to šie zēni nolika galvas? Kas notiek ar cilvēkiem?

Es nevaru klusēt. Bet paldies tam, ka mēs varam atcerēties šos puikas, kas ar stroķiem rokās cīnījās par to, lai mēs te varētu sēdēt.”

Šoreiz ceremonijā īpaša loma atvēlēta žūrijai, kas gan balvas saņēmēju noteikšanā ar savu balsi nav iesaistījusies – tieši žūrijas pārstāvji uzvarētājiem pasniedza zeltītos atsvarus.

Šī gada ceremonijas akcents bija futūristiski meteoroloģisks, tāpēc piesaistīts sabiedrisko mediju vadošais laika ziņu eksperts Toms Bricis, kurš kopā ar LTV Kultūras ziņu moderatori Evu Johansoni darbojās uz lielās skatuves. Savukārt aizkulisēs ar nominantiem aprunājās un rezultātus gaidīja otrs LTV Kultūras ziņu vadītājs – Jānis Holšteins-Upmanis.

Skatītājus un klausītājus gan ar īpaši ceremonijai gatavotiem, gan atpazīstamiem muzikāliem priekšnesumiem pārsteidza grupa “Instrumenti”, viens no izcilākajiem Latvijas orķestriem – "Sinfonietta Rīga”, dziedātāja Linda Leen un citi.

Fināla balsojums par 2019. gada spilgtākajiem un nozīmīgākajiem kultūras notikumiem, darbiem un vietām noslēdzās 30. janvārī. Lai nokļūtu pie finālistiem, trijos balsojumos – pavasara, rudens un ziemas – skatītāji un klausītāji varēja izvēlēties spilgtākos un būtiskākos Latvijas kultūras dzīves notikumus astoņās kategorijās, kurās nominantus izvirzīja Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un LSM.lv žūrija. Bet devītajā kategorijā (“Kultūrvieta”) atbalstīt savu favorītu bija iespējams tikai un vienīgi fināla balsojumā. Šogad no Rīgas tika pieteiktas septiņas, no Latgales – sešas, Zemgales – četras, Kurzemes – piecas, bet no Vidzemes – 17 kultūras baudīšanas vietas. No visiem reģioniem uzvarēt var tikai viena kultūrvieta – tā, kas saņēmusi lielāko balsotāju atbalstu.

Par balvu “Kilograms kultūras”

“Kilograms kultūras” ir sabiedrisko mediju apbalvojums kultūras jomā, kas apliecina sabiedrisko mediju aktīvu līdzdarbību Latvijas kultūras dzīves procesos. Balvu piešķir Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un Latvijas sabiedrisko mediju portāls LSM.lv. Tradīcija aizsākta 2012. gadā, kad balvas tika pasniegtas par spilgtākajiem 2011. gada kultūras notikumiem.

Žūrijā, kā ierasts, darbojas LTV, LR un LSM kultūras jomas profesionāļi – LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, žurnālistes Lilita Eglīte, Anete Lesīte, Daira Āboliņa un Henrieta Verhoustinska, kā arī LR3 – Klasika direktore Gunda Vaivode un žurnālisti Orests Silabriedis, Liene Jakovļeva, Justīne Savitska, Ilze Jansone un Toms Treibergs.

Balvu “Kilograms kultūras” atbalsta Rietumu bankas Labdarības fonds, nodrošinot prēmiju katras kategorijas uzvarētājam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kilograms kultūras
Kultūra
Jaunākie
Interesanti