Nokļūt kosmosā vai ventilācijas šahtā
Sestdien, 2. septembrī, otrais Latvijas mūzikas lielais koncerts Mežaparka Lielajā estrādē pulcēs plašu mūziķu pulku, solot atskaņot laika pārbaudi izturējušas dziesmas no Imanta Kalniņa, Ulda Stabulnieka, Raimonda Paula, Mārtiņa Brauna u.c. komponistu dziesmu pūra, piešķirot tām jaunu skanējumu. Koncertā piedalīsies Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Jāņa Ivuškāna vadībā, Rīgas kamerkoris "Ave sol", starptautiski zināmais vijolnieks Roberts Balanas, reperi – Gustavo, Būū un rolands če, grupas "Singapūras satīns", "100. debija", "Instrumenti", "Sudden lights", "Jumprava", "The Sound Poets", dziedātāji – Aija Andrejeva, Aminata, Žoržs Siksna, Laima Jansone, Sergejs Jēgers u.c. mūziķi.
"Viens no lielākajiem dzīves izaicinājumiem, ko mēs esam darījuši. Tas būs kaut kas supergrandiozs," apgalvo pasākuma režisors Papa Chi, jo svarīgākais ir "pavilkt skatītājus dziedāt līdzi visiem iemīļotajiem skaņdarbiem – lai šie vārdi nestos emocionāli un attiecīgi mākslinieciski integrēti, skaisti un efektīvi". Ekrāns būšot Rīgas centra kvartāla lielumā, un ar vizuālām 3D projekcijām pasākuma rīkotāji sola nokļūt gan kosmosā, gan ienirt pazemes ūdeņos un ventilācijas šahtā. Koncerta mūzikas producents un radošais direktors ir Arstarulsmirus.
Iesildīt balss saites palīdzēs Uģa Oltes un Dzintara Dreiberga muzikālā filma "Stāsts par lielām dziesmām", kurā tiek iemūžināts pirmais Latvijas mūzikas lielais koncerts, kas bija veltīts Raimonda Paula daiļradei, ko no pirmdienas, 28. augusta, vakara var noklausīties sabiedrisko mediju atskaņotājā Replay.lv.
Pabūt peldbaseinā
Līdz 8. oktobrim laikmetīgās mākslas centrā "Kim?" ir aplūkojama līdz šim vērienīgākā Indriķa Ģelža personālizstāde "Ūdeņaina dienas actiņa", kurā ir izlikti šogad tapuši darbi. Robotizētas margrietiņas, lieli zirnekļu perēkļi, ļaunās pamātes dusmu izvirdumi un salauzti gaisa ventilatori, kuri reiz piedzīvojuši labākas dienas, ir pirmais, kas nāk prātā. Taču tā gluži nav. Mākslinieks strādā ar metālu, ko meistarīgi un miesiski arī "ieģērbj" citos materiālos, bet vien tik daudz, lai no tiem nezustu kailuma sajūta.
Skulptūrām rūpīgi tiek pielāgotas galerijas telpas, tematiski tās sadalot ūdens, zeme, uguns, gaiss un universs sektoros, radot ar skaņu, gaismu un krāsām pārsteidzoši veiksmīgi iekārtotu in situ vidi, izmantojot publisku peldbaseinu kā alegoriju Baltijas jūrai. To Ģelzis sarunā ar Latvijas Radio raksturo tā:
"Peldbaseins man liekas ļoti amizanta telpa, tur neviens nedzīvo, atnāk cilvēki, izģērbjas pliki, nopeldas un aiziet prom, citā situācijā to būtu grūti iztēloties."
Levitēt ar egli
Mūžsenajam prāta vingrinājumam – "ja mežā nokrīt koks, vai tas krīt ar skaņu?" – šonedēļ ir nākusi klāt vēl kāda doma, kas labi apspēlēta jaunajā izstādē "Pirms nokrīt egle" Strenčos. Proti, cik ilgi var krist viens koks?
Līdz 3. septembrim radošā apvienība "Orbīta" rīko minifestivālu "Mākslas vasara Strenčos", kas veltīts mākslinieciskai vērošanai un fiksācijai fotogrāfijā un skaņā. Tās centrālais notikums ir fotoizstāde "Pirms nokrīt egle" kādreizējās Strenču fotodarbnīcas telpās. Izstādes kuratore Anna Volkova stāsta: "Strenču fotodarbnīcas ēka lielā mērā ir bijusi atbildīga par šīs fotokolekcijas likteņa pavērsieniem – [izstādei] gatavojoties, darbnīcā atradām stikla negatīva plati ar krītošo egli, kuru pārzīmēta fona veidolā bijām manījuši daudzās Strenču fotodarbnīcas bildēs." Radošā komanda nolēma izmantot šo egli par vadmotīvu izstādei, jo, "kamēr pastāv krītošas egles attēls, egle nenogāzīsies". Izstādē ir aplūkojami fotoattēli no Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcijas, fotodarbnīcā atrastie objekti, kā arī fotogrāfa Vladimira Svetlova no fotonegatīviem veidots objekts, kas tapis no meistarklasēs veidotajiem stikla negatīviem.
