"Kreatīvā revolūcija. Baltkrievija 2020"
Mākslas stacijā "Dubulti" no 25. marta apskatāma ekspozīcija "Kreatīvā revolūcija. Baltkrievija 2020". Tas ir skaudrs stāsts par brīvības alkām, drosmi un skaistākajiem radošuma mirkļiem, ko brutāli un nežēlīgi apspieda valdošais režīms. Protesta karogi un protesta pagalmi, ziedi un apbrīnojama dažādu paaudžu vienotība – tādu atceramies Baltkrieviju 2020. gada vasarā un rudenī. Izstādē, kas veidota sadarbībā ar baltkrievu biedrību Latvijā "Supolka", apskatāmi arī Vladimira Ceslera provokatīvie plakāti un starptautiski pazīstamās keramiķes Hannas Mjadzvedzevas darbi.
Ulda Brieža foto
Kultūrtelpā "Ola Foundation" Ķīpsalā 29. martā atklās pazīstamā fotogrāfa Ulda Brieža fotogrāfiju izstādi "Brīvam būt. Uldis Briedis. Portreti (1966–2010)." Liepājnieks, ilggadējais laikrakstu "Padomju Jaunatne" un "Diena" fotogrāfs, kurš padomju sabiedrību pārsteidza ar neordināru dzīvesstilu, bijis klāt vai visos galvenajos Atmodas laika notikumos un savās bildēs apbrīnojami pratis iemiesot sajūtu par Latviju. Izstādes portretu galerijā Imants Ziedonis, Raimonds Pauls, Mārtiņš Brauns, Uldis Stabulnieks, Haralds Sīmanis, Ēriks Hānbergs, Egons Līvs un citas Latvijai nozīmīgas kultūras personības.
LNSO un Peltokoski
31. marta koncerts Lielajā ģildē "LNSO, Peltokoski, Štrauss un Šnitke" sola īstus mūzikas svētkus, jo ne jau velti visas biļetes ir izpirktas. Pie diriģenta pults būs Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents, fascinējošais Tarmo Peltokoski. Programmā Alfrēda Šnitkes Trešais concerto grosso ar lielisko vijolnieku Darjas Smirnovas un Georga Sarkisjana solo un trīs Riharda Štrausa opusi: simfoniskā poēma "Dons Žuans", svīta "Rožu kavalieris" un simfoniskā fantāzija no operas "Sieviete bez ēnas". Atliek vien piebilst, ka koncertu tiešraidē translēs arī Latvijas Radio 3 "Klasika".
"Pilsēta un sieviete"
Pirms neilga laika apgāds "Neputns" laida klajā vācu sociologa Georga Zimmela eseju izlasi "Pilsēta un sieviete" Igora Šuvajeva tulkojumā. Piesaistīja gan intriģējošais nosaukums, gan tēmas aktualitāte mūsdienās, jo sievietes viedoklis urbānās vides pilnveidošanā kļūst arvien nozīmīgāks. Tomēr jāatzīstas, ka lasīt sāku no grāmatas beigām, vispirms aizrautīgi ienirstot Valtera Benjamina un Asjas Lācis esejā "Neapole": "Arhitektūra ir poraina kā šis akmenājs. Būves un kustības savstarpēji pāriet pagalmos, arkādēs un kāpnēs... Neviens neorientējas pēc namu numuriem. Pieturpunktus sniedz veikaliņi, strūklakas un baznīcas. Un ne vienmēr vienkāršus."
