"Kad tas notiek, flamenko lielā mērā ir tīra uguns. Tas ir kaut kas tāds, ko nevar un nav iespējams racionāli izskaidrot. Jūs nevarat izprast flamenko, ja jūs vēlaties to kaut kādā veidā sakārtot. Flamenko ir kaut kas tāds, kas notiek stihiski. Dažreiz šī enerģijas plūsma ir liela, dažreiz tās nav," norāda festivāla direktors Anhels Rohass.
Flamenko festivāls Madridē notiek sesto reizi, un līdz 29. maijam dejas būs visur pilsētā – ielās, laukumos, parkos, teātros un klubos.
Rīkotāji sola gan ierastus priekšnesumus, gan dejas sintēzi ar mūsdienu teātri un dziesmām, taču pat avangardiskās izpausmes bāzējas senajās tradīcijās. Arī mākslinieki sarunā ar žurnālistiem atzina, ka šo žanru grūti formulēt – tas esot kā transs, nekontrolējams garīgais stāvoklis vai meditācija.
Flamenko radies Andalūzijā, to ietekmējusi romu kultūra, bet pirmais zināmais mūzikas pieraksts datēts ar 1774. gadu. 2010. gadā UNESCO to pasludināja par vienu no cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevriem, un flamenko ir iekarojis plašu popularitāti arī ārpus Spānijas.