Ekspedīcija dod iespēju ļauties meklētāja azartam, vērīgākām acīm paskatīties uz Jūrmalas pilsētvidi, kā arī atgādina par Aspazijas personību, kura ļoti mīlēja kaķus.
“Kāpēc par kaķiem? Tāpēc ka tas ir Aspazijas mīļais dzīvnieks, un kaķis ir tas, kas visiem liek pasmaidīt vai atvērt sirdi, vai nomierināties. Tāpēc mēs arī pieturējāmies pie šī simbola,” Aspazijas mājas vadītāja Ārija Vanaga pamato ekspedīcijas ideju un atgādina, ka īpašas attiecības ar kaķiem Aspazijai ir jau no agras bērnības, kad vecais “Daukšu” runcis bija mazās Elzas Rozenbergas vienīgais spēļu biedrs.
Viņa stāsta: “Tajā laikā cilvēki, tāpat kā šodien, mēdza slimot. Bet tad ārstniecība nebija tik augstā līmenī, un līdz ar to vecāki ļoti sargājās, jo šī bija viņu pirmdzimtā meita, viņi baidījās, ka meitiņa nesaslimst, tāpēc nelaida pie citiem bērniem spēlēties.
Un viņas kaķis bija pirmais, vienīgais un galvenais draugs. Un tāds viņš arī palika Aspazijai līdz mūža nogalei.”
Dažkārt tieši caur kaķiem citi cilvēki Aspazijai varēja pieķlūt tuvāk. Kara laikā, kad bija ļoti pieticīgi ar pārtiku, kāda mamma bērniem likusi aiznest Aspazijai piena kanniņu, bet viņas lepnums to pieņemt neļāva, līdz bērni ieminējās par kaķiem.
“Tad, kad bērni ierunājās – nu varbūt to pienu vismaz kaķīšiem? Jā, tad viņa labprāt piekrita. Tā kā tas dzīvnieks ir bijis arī pieejas vai saskares punkts ar pārējo pasauli,” skaidro Ārija Vanaga.
“Nu un tā mēs īstenībā arī kaķi šajā mājā izjūtam. Ka viņš ir tāds saskares punkts, tāds ārkārtīgi labs un pozitīvs.
Tāpēc mēs varētu arī ar jums ekskluzīvi aiziet palūkoties, kā jūtas dzejnieces kaķi šodien šajā namā, kurš ir slēgts. Un vienkārši iekārdināt tos, kuri staigās pa pilsētu un meklēs brīnišķīgos kaķus.”
Kad Aspazijas māja ir apmeklētājiem atvērta, sasveicināšanās ar tajā mītošajiem Aspazijas kaķiem ir muzeja apmeklējuma neatņemama sastāvdaļa. Ārija Vanaga ved tālāk Aspazijas mājā: “Ieiesim nākamajā telpā un paskatīsimies, vai tur nav kāds paslēpies? Jā, ir gan paslēpies. Nu, redz, viens no daudzajiem Aspazijas mājas kaķiem, dzīvo šeit – zem kāpnītēm – un viņš mums ļoti atgādina to kaķīti, ar kuru Aspazija ir fotografējusies jau dzīves nogalē mājas otrajā stāvā. Un šādi kaķi mums ir vairāki.”
Kaķi dzīvo arī mājas otrajā stāvā. Viens arī Aspazijas guļamistabā. Kad tajā ielūkojamies, redzama šāda aina: Aspazija sēž gultā un kladītē kaut ko raksta, bet kaķis sēž zem gultas un gaida piemērotu brīdi, kad saimniece noliks kladīti malā un viņš varēs ierausties viņai klēpī.
Patiesībā tie ir virtuāli tēli, kas muzejā uzbur šādas reālas ainiņas, proti, gan Aspazija, gan viņas uzticamie kaķi ir telpiski attēli, radīti ar hologrammu palīdzību.
Tālāk dodamies uz vēl vienu saules pielietu istabu, no kurienes paveras ļoti skaists skats uz Lielupi, ko kopā ar Aspaziju tikpat filozofiskā garā esot vērojis arī viens no viņas kaķiem.
Ārija Vanaga stāsta: “Tajā vietā sēdēja dzejniece, un arī kaķis te tā sēdēja un vēroja skatu pa logu. Tā tas šeit patiešām bija, un faktiski kaķi bija viņas īstais atbalsts.”
Kaķu motīvs izskan arī Aspazijas dzejā. Kādā mīlas dzejolī viņa, piemēram, par dzejas tēliem izmantojusi Kaķenīti-Spožacīti un Kaķulīti-Asnadzīti, bet dzejolī “Neizdziedāta dziesma” viņai ir šādas rindas:
“Tur lapu krūms izgrūda dzeloņus/ Kā kaķītis izgrūž nadziņus/ Iz savas samta pēdas.”
Tieši Aspazijas īpašā saikne ar kaķiem arī rosināja Jūrmalas pilsētvidē izveidot ekspedīciju “Kaķiem pa pēdām”, kuras idejas autore ir Aspazijas mājas praktikante Katrīna Kaupāne.
Tās laikā ir jāveic arī dažādi uzdevumi un ar paveiktā rezultātiem iespējams dalīties ar muzeju. Muzeja speciāliste Dace Kaukule stāsta par vienu ekspedīcijas dalībnieku, kas savus rezultātus jau iesūtījis: “Tas ir 2. klases skolnieks. Viņš nav tikai apstājies ar viena kaķīša vārda izdomāšanu, puika ir izdomājis vārdus visiem kaķīšiem, kas ir jāmeklē. Visu es nevaru tagad stāstīt, jo tad uzreiz varēs saprast, kurā vietā tie kaķīši ir, bet es tikai varu nolasīt vārdiņus, kurus puika ir izdomājis kaķiem – Aspaziņš, Dzirniņš, Slēpiņš, Vējiņš, Ūsiņš, Minkāns, Kāpiņš, Čāpiņš, Vilnītis, Tīģeris, Upītis. Es domāju, ka muzeja vadītāja piekristu, ka Aspazija par šiem vārdiņiem būtu sajūsmā. Jo arī Aspazijas kaķīši bija īpašnieki ļoti skaistiem vārdiem.
Un tas, par ko mēs nebeidzam priecāties, ir kaķītis, kuram Aspazija bija devusi vārdu “Sētmalītis”.”
Aspazijas mājas veidotajā ekspedīcijā “Kaķiem pa pēdām” interesenti var piedalīties līdz 4. maijam. Maršruts vijas caur Majoriem un Dubultiem, un tā dalībniekiem ar kartes palīdzību jāatrod 11 kaķi. Kartes pieejamas Aspazijas mājas “Facebook” lapā un Jūrmalas pilsētas mājaslapā.
