4. studija

Ceturtā studija

700 pasaules brīnumi. Azerbaidžāna

700 pasaules brīnumi. Azerbaidžāna

Dziesma zulu valodā un afrikāņu kāzu deja līdz sirds dziļumiem aizkustina latviešus

«Jerusalema» izaicinājuma trakums: ko pauž dziesma un no kurienes deja?

Jerusalema "dance challenge" jeb dejas izaicinājums ir globāla aktivitāte, kuras laikā cilvēki visā pasaulē vienojas kopīgos deju soļos izpildītāja Master KG dziesmas "Jerusalema" pavadījumā. Izaicinājums kļuvis populārs Ķīnas sociālajā tīklā "TikTok", kurā cilvēki dalās ar īsiem video. Arī Latvijas pilsētas un iestādes ir ļāvušās šīs dejas trakumam. Ko pauž dziesma, un kā tā izlauzusies slavas zenītā?

No kurienes "Jerusalema" dziesma un deja?

Dziesma, kuras vārdi varētu liecināt par to, ka tā sarakstīta ivritā un tapusi Izraēlā, izrādās, ir zulu valodā un radīta Āfrikā. Hita autors ir Dienvidāfrikas mūziķis, dīdžejs un producents Master KG. Pernā gada nogalē viņš radījis singla ritmu. Teksts radies, apmainoties idejām ar citiem mūziķiem. Viņš vēlējies tai piešķirt reliģisku nozīmi un skanējumu, taču, kā dīdžejs vēlāk izteicies sociālajos tīklos, nekad nebija domājis, ka dziesma saņems tādu uzmanību visā pasaulē.

Savukārt soļi, ko tagad apgūst visa pasaule, esot dienvidāfrikāņu kāzu deja.

Pasaulē izaicinājumu ir veikuši ne tikai dažādas cilvēku grupas, bet pat slimnīcu, lidostu un citu uzņēmumu darbinieki. Dziesma atceļojusi arī uz Latviju, un dejas izaicinājumā ir metušies arī pašmāju uzņēmumi un pat veselas pilsētas.

Grēviņš: Vairums Latvijā nav iedziļinājušies vēstījumā

"Šis gadījums ir īpašs ar to, ka, es domāju, īpaši Latvijā, neviens nav iedziļinājies, kas tas tāds ir. Dziesma tiek izpildīta valodā, kuru pavisam noteikti nepārvalda vairāk par 0,0000 cik tur procentiem Latvijas iedzīvotāju," vērtēja "Pieci.lv" dīdžejs Toms Grēviņš. "Man liekas, ka jebkurš šāda veida video, it īpaši uzfilmēts Aizkrauklē vai Koknesē, ir absolūts idiotisms. Galvenokārt tāpēc, ka

šajā dziesmā jau tas galvenais aicinājums ir pamest šo vietu un doties atpakaļ uz to vietu, kur mums visiem ir jābūt, uz Jeruzalemi," skaidroja Grēviņš.

Viņš atzina, ka par "Jerusalema" runāts arī radio un vairāki klausītāji tad rakstīja, ka skaņdarbam, viņuprāt, nav nekādas vainas – dziesma ir jautra un jauka, kuras pavadībā var padejot.

"Man jau liekas, ka tomēr mūziku... Redz, sagandēja mums tie padomju gadi. Mēs iemācījāmies mūziku klausīties bez konteksta ar tekstu. 

Jebkurš muzikāls darbs ir jāskata kontekstā ar tekstu. Jā, ir dziesma, melodija un ir teksts. Dažreiz vajag paklausīties, ko tur dzied.

Šajā gadījumā es neticu, ka lielākā daļa "Jeruzalemes" dejotāju tiešām domā to, ko šī dziesma pauž," sprieda Grēviņš.

Vai izaicinājuma dalībnieki zina, ko pauž dziesmas vārdi?

Vai pašmāju dejas izaicinājuma censoņi zina, ko pauž dziesmas vārdi un ko tie nozīmē?

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4. studija" uzrunātā dejas "Jerusalema" izaicinājuma izpildītāja Anita Luckāne atzina: "Sākotnēji mēs vispār tam nepievērsām uzmanību.

Pievērsām [uzmanību] tam, ka tas ir forši aizgājis, ka tā ir tāda ritmiska, uzrunājoša mūzika, kas paceļ garastāvokli."

Izaicinājuma dalībnieks Aigars Zemzariņš sacīja: "Mēs, visi cilvēki esam uz zemes ieradušies kaut kādu neilgu mirklīti. Mēs nedzīvojam mūžīgi, un varbūt arī tie dziesmas vārdi ar to kaut kā sasaucas."

Izaicinājumā piedalījusies arī Jelgavas pilsētas pašvaldība, kuru "izaicinājusi" Dobele. Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes "Kultūra" vadītājs Mintauts Buškevics klāstīja, ka "vārdi jau klejoja sociālajos tīklos un bija iztulkoti". Līdz ar to skaņdarba vārdi bija skaidri, apgalvoja Buškevics, norādot, ka dziesmā ir teksts no Bībeles par apsolītajām mājām.

"Mēs sapratām, ka šī deja no lielās atsaucības un pozitīvās atsaucības arī veicina šo pozitīvismu, labestību pasaulē,

šo lūgšanu par katru no mums pasaulē. Līdz ar to bija skaidrs, ka, jā, kāpēc ne?"

Kā izaicinājums skaidrojams no sociālās antropoloģijas viedokļa?

Cilvēku vēlme pieņemt šādus izaicinājumus ir bijusi vienmēr, bet kā to skaidrot no sociālās antropoloģijas viedokļa?

"Cilvēkiem viena no tādām pamata vajadzībām un pamata dziņām ir sadarboties vienam ar otru.

Līdz ar to cilvēkiem tīri instinktīvā līmenī patīk dažādas lietas, kurās viņi var veiksmīgi viens ar otru biedroties un var par to domāt kā tādu mūsdienu interneta laika sadziedāšanos," vērtēja Rīgas Stradiņa universitātes docents, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Jautāts, vai šādi līdzīgi fenomeni gaidāmi arī nākotnē, sociālantropologs atzina, ka šādas lietas vienmēr ir bijušas un būs.

"Tāpat kā cilvēkiem ir paticis ieskrāpēt uz klints kaut kādu savu uzrakstu tur, kur blakus kāds jau ir ieskrāpējis. Tas pats ir arī tagad."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Izklaide
Kultūra
Jaunākie
Interesanti