Te!

TE! 10. sezona. 1. sērija

Te!

«TE!» 10 sezona. 3. sērija

TE! 10. sezona. 2. sērija

Deviņdesmito gadu mūzikas garša – festivāls «Sinepes un medus»

Festivāls "Sinepes un medus" sākās 1991. gada vasarā, kad tajā spēlēja tikai Madonas rajona grupas un kapelas. Sākotnēji pasākums bija domāts kā satikšanās un sportošana stadionā ar turpinājumu –  muzicēšanu uz skatuves.

Jau sākuma periodā "Sinepes un medus" apbalvoja labākos, izdomāja balvas, nominācijas. 1994. gadā žūrija, noklausoties konkursa grupas, secināja, ka ir divas spēcīgas grupas. Žūrijas sastāvā bija Adrians Kukuvass, kurš ieteica apbalvot abas. Tā izveidojās vienāda svara divas galvenās balvas, kur "Medus balva" pienācās vieglā žanra pārstāvjiem, taču "Sinepju balvu" parasti "savāca smagie metālisti". Apbalvoti tika labākie grupu nominācijās, kā arī individuāli spējīgākie un muzikālākie konkursa dalībnieki.

Festivālam bija uzstādījums – nevienu grupu neatraidīt.

Kopš 1996. gada blakus festivāla konkursam uz "Brīvās skatuves" vienādos apstākļos bija iespējas uzstāties ikvienai grupai, kura to vēlējās. Labākie varēja piedalīties nākošā gada konkursā. 2000. gadā festivālam bija trīs skatuves, uz kurām divu dienu garumā uzstājās 52 grupas.

Visus 15 pastāvēšanas gadus "Sinepes un medus" apliecināja sevi ar tolaik ambicioziem festivāla parametriem. Iespēju robežās tika uzaicinātās labākās skaņu un gaismu kompānijas, no 1993. gada tika veidota un izdota festivāla avīze, kurā tika atainota katras grupas darbība un foto, notika sakrālās mūzikas koncerti baznīcā, notika bērnu koncerts, dažādi konkursi.

Neiztika arī bez tehniskajām un gravitācijas izvirtībām. 1993. gadā pār Madonu pārslīdēja viens no retajiem gaisa baloniem Latvijā pilota Gunāra Dukštes vadībā, vēlāk festivāla apmeklētājus priecēja Cēsu aironauti, izpletņu lēcēji, paraplānisti, notika arī rallijs Madonas ielās, ielu muzikantu parāde, pīlādzīšu stādīšana, roku laušanās sacensības, konkurss par sakoptāko māju.

1995. gadā pamatīgu adrenalīna devu klausītājiem muzikālajās pauzēs sniedza madonietis Raimonds Piebalgs, kurš ar moci stadionā pārlēca pāri piecām automašīnām.

Festivālu ir vadījuši populāri, mūziķi un ievērojamas personības – Gvido Linga, Jānis Bukums, Vineta Vilistere, Zigfrīds Muktupāvels, Ainars Mielavs, Gustavs Terzens, Horens Stalbe, Aldis Kalniņš un citi. Pirmo Festivālu vadīja dzejniece Dzintra Grīsleja un Guntars Velcis, kurš vēlāk daudzus gadus bija Ērgļu novada "kapteinis" un 1992. gadā kapelas "Propoliss" sastāvā iemanījās nopelnīt labākā ģitārista medāli.

Sandris Sproģis no grupas "Bruģis" festivālam sakomponēja himnu, tai teksta autore ir Dzintra Grīsleja. Himna tika divas reizes ierakstīta skaņu celiņos. Pirmo reizi Sandra Sproģa izpildījumā ieraksts tapa studijā "Avox", otrreiz Arņa Medņa studijā. Otrais ieraksts arī šodien izklausās laikmetīgs. Ģitāru iespēlējis Armands Alksnis, flautas solo Deniss Paškevičs, to iedziedāja Marija Naumova, Haralds Sīmanis, Ilgvars no grupas "Citruss", Oskars no "Latvian Blues Band", Gvido Linga un pats Arnis Mednis. 

Ne vienmēr klausītāju rindās bija paipuikas. Tie tomēr bija deviņdesmitie! Apsardzes pienākumus pildīja gan "Art Expo", gan Valmieras zemessardze, gan Alūksnes kājnieku bataljona rota, gan vietējie zemessargi un apsardzes firmas.

Festivāls "Sinepes un medus"

Festivālā 1992. gadā prieku un sajūsmu sagādāja grupa "Linga", un tas notika arī turpmākajos festivālos. Ar sajūsmu jau 1995. gadā pirmo reizi tika uzņemta tobrīd uzlecošā supergrupa "Prāta vētra". Festivālā "prātinieki" ir uzstājušies četras reizes. Video arhīvs glabā raibus mirkļus no 15 gadus garās "Sinepes un medus" pastāvēšanas vēstures. Spilgtākos festivāla koncertus ir snieguši "Willow Farm", "Pienvedēja piedzīvojumi", "Metal H", "Visādi gadījumi", grupa "Uldis Dumpis", "United States of APE", "T-plox", "Lolitas brīnumputns", "Mis America", "Los Amigos", "F(ei)k", "Rīsa Zvejnieki", "Krona", "Driving South", Olga Pīrāgs, "Opus Pro", "Maza sudraba karotīte", "Age of Stones", "Crowd", "Vic Anselmo", "Taizels", "Pupociklu vasara", "Tanku dūre", "Oroboro" un daudzas citas. Protams, Luie Fontaine pirmais šovs Madonas stadionā ar milzīgu fallu uz skatuves un pasaulē lielāko bungu mašīnu, "Deus ex machine", "Dzelzs vilks", "Līvi", "Disease", "R.A.P.", "Skyforger", "Ozols", "Autobuss debesīs" un citas grupas.

15 gadu laikā Madona uzņēma apmēram 500 grupas, kurās spēlēja attiecīgi ap 2000 muzikantiem.

Žūrijas locekļu subjektīva vērtējuma un objektīva apkopojuma iedrošinātas daudzas no augstāk minētajām un nenosauktajām konkursa grupām plūca laurus. Ja kāda grupa stingri turējās kopā un radoši muzicēja, ierakstīja CD, bija diezgan lielas iespējas, ka nākamajā gadā to varēja redzēt nakts koncertos. Festivāla viesu statusā dažkārt bija arī ārzemnieki, piemēram, "No Big Silence", "Hose of Games" no Igaunijas, "Mondo Revolver" no Norvēģijas, "Staiger 14" no Anglijas, "Studio" no Lietuvas.

Katrs festivāls tika fiksēts video ierakstos un iespēju robežās rādīts TV. Festivālu filmēt tika pieaicināti tobrīd labākie video operatori – Ivars Zviedris, Kārlis Kārkliņš, Pēteris Barkēvičs, Zigurds Eicēns, Valdis Celmiņš, Miks Meirāns, Didzis Pučs. Režisora pienākumus un raidījumu veidošanu sākotnēji uzņēmās Imants Pulkstenis, taču ejot laikam un festivālam attīstoties, video režijas profesionālo latiņu turēja Madonai draudzīgais Arvīds Babris. Pirmais video no festivāla 1992. gadā tapis ar bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa skatījumu uz notiekošo Madonas estrādē.

Interesanti, ka ienākot Latvijā digitālajām tehnoloģijām, 2001. gadā arī festivāls "Sinepes un medus" vēlējās izskatīties progresīvs. Sadarbībā ar "Tilde" un izmantojot Madonas Policijas torņa releju,

festivāls "Sinepes un medus" pirmais Baltijā nodrošināja interneta tiešraidi.

No Madonas estrādes raidīja festivāla montētu video bildi un skaņu, vārdu straumēšanu vēl neviens nelietoja. Līdz tam internetā no pasākumiem tika raidīta tikai skaņa.

Festivāla balvas ir gatavoja Jānis Seiksts, Ilmārs un Ilona Drīliņi, Jānis Ronis, Juris Neimanis, Imants Pulkstenis, Māris no Saikavas, Ivars Mailītis, metālmeistars Aleksandrs no Bauskas un citi.

15 gadu laikā bija arī ķibeles. Lai gan festivālam izdevās piesaistīt sponsoru uzmanību, tomēr kā finansiāli neveiksmīgu šajā ziņā var uzskatīt 2000. gadu festivālu Madonas stadionā. Ilustratores Agneses Bules veidotais buklets vēstīja par krāšņu festivāla programmu, taču lietavas "divas dienas kā no spaiņiem" ne tikai atmeta festivāla attīstību uz vairākiem gadiem atpakaļ, bet lika festivāla organizatoram strādāt par celtnieku, lai atdotu pasākuma parādus. Neskatoties uz to, "Sinepes un medus" turpmākos piecus gadus notika Madonas estrādē, saglabājot formu un kvalitatīvos, kvantitatīvos uzstādījumus.  

Jau otro gadu ar kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālu atbalstu notiek gan Imanta Pulksteņa Latgales Televīzijas "melno materiālu", gan festivāla "Sinepes un medus", gan "Ģitāristu sesijas" apjomīgo videomateriālu digitalizācija. Rezultātu var redzēt "Youtube" kanālā – Imanta Pulksteņa arhīvs, kurš joprojām tiek papildināts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt