Kaut gan 2001. gada koru salidojums principā atbilda tradicionālo svētku uzbūvei, to mērogs bija mazāks nekā parasti, un priekšroka tik dota Rīgas koriem. Toreiz uzsvēra arī to, ka Rīgai veltīto Dziesmu svētku repertuārs izraudzīts īpaši demokrātisks, un, protams, šie Dziesmu un deju svētki izvērtās par vienu no galvenajiem Rīgas 800. jubilejas svinību pasākumiem. Tajā dalībnieku skaits sasniedza 20 tūkstošus, un togad kopkorī vienojās vairāk nekā 11 tūkstoši dziedātāju.
Zīmīgi, ka XXIII Vispārējos dziesmu svētkos balsu bija tikai par tūkstoti vairāk – 2003. gadā koncertos Mežaparkā sapulcējās 12 380 dziedātāju no 319 koriem. Starp citu, togad Dziesmu svētku birojs bija iekārtots pašā Rīgas sirdī, viesnīcas "Hotel de Rome" pirmajā stāvā, kur valdījusi demokrātiska gaisotne un virmojusi patīkama kafijas smarža. Šī bija vieta, kur pulcēties arī kuplajam svētku diriģentu un virsdiriģentu pulkam, ar kuru skaitu XXIII Dziesmu svētki noteikti iegājuši vēsturē. Pieredzes bagāto meistaru birzi papildināja jaunie ozoli un liepas – Aira Birziņa, Ivars Cinkuss, Agita Ikauniece, Guntars Ķirsis, Gunta Paškovska, Anda Lipska, un kur tad vēl 15 senioru koru diriģenti, kas vadīja priekšnesumu 6. jūlijā.
Par centrālo un līdz šim bieži pieminēto 2003. gada dziesmu svētku notikumu droši var saukt vēl nebijuša stila un grandioza mēroga Jauniešu koru koncertu ''Skonto'' stadionā, kuru diriģēja Normunds Šnē. Pavadījumu 43 koru dziedātājiem atskaņoja Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu simfoniskais orķestris un grupa "Time After Time” ar komponistu un pianistu Kārli Lāci priekšgalā.
Toreiz, 3. jūlijā, koristi dziedāja kopā ar Latvijas roka un popmūzikas zvaigznēm, ierakstot jaunu tradīciju Dziesmu svētku vēsturē un sagādājot lielu saviļņojumu dziedātāju un klausītāju rindās. Starp citu, šīs idejas autors esot komponists, Dailes teātra muzikālais vadītājs Juris Vaivods, un koncerta uzbūve atspoguļoja tendenci, ka Dziesmu karos piedalījās arvien vairāk jauniešu koru!
Ap šo laiku Dziesmu svētku koncerti jau katru reizi tika iemūžināti diskos un DVD ripās, taču, protams, būtu grūti ierakstā atainot to krāšņumu, kādu varēja baudīt svētku pirmajā dienā, 27. jūnijā atklātajā Tautas lietišķās un tēlotāja mākslas izstāde Ķīpsalas hallē. Tieši Pēterdienā turpat sāka darbu īpašs gadatirgus, un todien notika gan garīgās mūzikas, gan svētku atklāšanas koncerts Doma laukumā, kurā runu teica toreizējais ministru prezidents Einars Repše. Divas nākamās dienas tika atvēlētas dalībnieku kolektīvu konkursiem, tad atkal zem klajas debess risinājās iespaidīgs vokāli simfoniskais koncerts pie Doma baznīcas, kur tika pirmatskaņota Jura Karlsona un Māras Zālītes kantāte "Skani, dziesma!” šo Dziesmu svētku mākslinieciskā vadītāja Romāna Vanaga vadībā. Arī XXII Dziesmu svētkos izskanēja kokļu mūzikas programma, muzicēja mazākumtautību ansambļi, savu māku braši rādīja dejotāji uzvedumos "Mana pasaule” un "Latviešu kāzas”, lai gan kritiku izpelnījās deju pavadījumu aranžējumi.
Uzvaru svinēja skaistāko tautastērpu īpašnieki, savukārt lūgtajiem viesiem tika sarīkota pieņemšana pie prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas Rīgas pilī, kur virsdiriģenti kā veltījumu namamātei atskaņoja Jurjānu Andreja dziesmu "Lūk, roze zied”. Mežaparka priežu paēnā gan šī dziesma togad neizskanēja, un, kas attiecas uz kormūzikas daļu, tad 4. jūlijā svētku estrādē tika sarīkots īpašs vīru un sieviešu koru koncerts "Teiksma par latvieti”, un pēc 6. jūlija svētku gājiena senioru kori klausītājiem dāvāja koncertu Doma laukumā, kuru kuplināja arī dejotāju priekšnesumi.
Un tad jau klāt bija grandiozs noslēguma koncerts Mežaparkā vairāk nekā četru stundu garumā, kad tika izdziedāts visplašākais repertuārs. Uģa Brikmaņa režija tika novērtēta kā prasmīga un jauneklīga, un samērā drosmīgs izklausījās arī svētku repertuārs. Taču kopkoris, pacietīgi izbūries cauri modernajām partitūrām, laimīgi uzelpoja, ticis pie klasiskajām svētku dziesmām un tradicionālajām apdarēm. Ne viens vien pabrīnījās, ka šoreiz svētkos neizskanēja Barisona "Dziesmai šodien liela diena” un Raimonda Paula daiļrade tika pārstāvēta vien ar tautasdziesmas apdari "Sasala jūrīna”.
Pie iepriecinošiem darbiem togad tika pieskaitītas Aivara Broka, Valda Zilvera, Uģa Prauliņa un citu veidotās tautasdziesmu apdares, Dziesmu svētku debitants bija Uldis Stabulnieks ar dziesmu "Līgo” un kopumā noslēguma koncertā tika uzturēta Zāļu vakara gaisotne. Nākamajos, XXIV dziesmu svētkos jau valdīja devīze "Latvija – saules zeme”.
Raidījumu cikls top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru.
