4. studija

Jāatdod arī 17 gadus sens parāds!

4. studija

Kā Dārziņu apkaimes iedzīvotājus ietekmēs jaunā augstsprieguma elektrolīnija?

Jūlijā būs skolēnu dziesmu un deju svētki, bet kaislības un intrigas jau sākušās!

Vecāki satraukti: pat 2 dejotāju slimība skates laikā var liegt kolektīvam dalību dziesmu un deju svētkos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Nākamo Skolēnu dziesmu un deju svētku kolektīvu atlases nolikuma nosacījums, ka pat divu dejotāju prombūtnes dēļ ir jāatsauc dalība skatē, vai vērtējumu anulēs, radījis mazo dejotāju vecāku satraukumu, jo tas būtībā nozīmēs, ka kolektīvs svētkos nepiedalīsies. Svētku rīkotāji stāsta, ka kolektīva vadītājiem šādā situācijā būs jānāk uz sarunām par iespēju piedalīties cita rajona skatē vai meklēt citus risinājumus, vēstīja LTV raidījums “4.studija”.

Dejotāju skolēnu vidū netrūkst. Kolektīvu skaits ar katriem deju svētkiem turpina augt, un 2019.gada sezonas skatēs ir piedalījušies 1227 kolektīvi. Un vecākiem jau ir uztraukums, ka jaunais deju lielkoncerta “Saule vija zelta jostu” repertuāra apguves un dalībnieku atlases skates nolikums sekmē situāciju, ka vilšanās var būt ļoti daudziem jauno dejotāju kolektīviem.

Nolikuma vienā no punktiem ir rakstīts: “Ja skatē kādu iemeslu (slimības, prombūtnes, citu plānotu vai neplānotu iemeslu) dēļ kolektīva sniegumā nepiedalās 2 (divi) vai vairāk dejotāju, deju kolektīva vadītājs atsauc kolektīva dalību skatē vai tā vērtējums var tikt anulēts”.

Raidījums “4.studija’ saņēmis vēstuli no kāda deju kolektīva vecāku grupas, kurā vecāki norāda, ka “tas šķiet ne tikai kā cilvēku tiesību pārkāpums, bet klaja ņirgāšanās par bērnu un pedagogu darbu”.

“Mēs no kolektīva negribam rakstīt sūdzību, jo tas var slikti izvērsties pret mūsu bērniem skates rezultātos,” piebilda vecāki.

Ja skatē kolektīvs nepiedalās – arī deju svētki iet gar degunu. Pirmssvētku skates parasti norisinās agrā pavasarī, kad vēl par sevi atgādina gripa, bet citiem vīrusiem un saaukstēšanās slimībām ir īstais laiks.

Svētku rīkotāji: domāts par bērniem; varēs meklēt citas iespējas  

Nolikumu izstrādājuši svētku rīkotāji, sadarbībā ar deju ekspertiem, novadu un pilsētu virsvadītājiem, un konkrētais punkts esot iekļauts, lai nodrošinātu kvalitatīvu māksliniecisko sniegumu.

Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta vecākā referente Zanda Mūrniece skaidroja, ka šī punkta mērķis ir arī domāt par bērna veselību, “lai vecāks un pedagogs savlaicīgi izvērtētu bērna veselību un, ja bērna veselība tomēr neatļauj uzstāties, ir savlaicīgi jāvēršas pie deju kolektīva virsvadītāja vai svētku koordinatora un jārisina šī situācija.”

Svētku rīkotāji gan uzsver, ja skatē saslimuši vairāk nekā divi bērni, bet rezervistu nav, vadītājam ir jānāk uz sarunām par iespēju piedalīties cita rajona skatē vai meklēt citus risinājumus.

Nekādā gadījumā šis punkts neesot jāuztver kā viens no veidiem, lai atsijātu kolektīvus, kaut konkurence būs ļoti liela. Daugavas stadions spēj uzņemt tikai 16 800 dejotāju.

 “Mēs zinām šīs formālās robežas, gan norises vietai, gan drošības, bērnu veselības apsvērumi, gan pedagogu spēju strādāt tomēr ekstremālos apstākļos. Deju svētki ir ļoti sarežģīts notikums, līdz kuram nokļūt,” atzina Mūrniece.

Daugavas stadions nav bezizmēra, bet tam var meklēt citus risinājumus

Vairāku Skolēnu dziesmu un deju svētku mākslinieciskās vadītājas un virsvadītājas, tagadējas goda virsvadītājas Baibas Šteinas viedoklis ir – gatavojoties skolēnu svētkiem, būtu stingri jāpārdomā vērtēšanas sistēma kā tāda.

Viņasprāt, uz svētkiem būtu jātiek visiem, kas apguvuši repertuāru.  

“Nosacītā līmenī. Jo ir – es esmu redzējusi, ka uznāk kolektīvs, kurš patiesībā nemāk pat solīšus. Bet atkal, man vienmēr šo bērnu ir bijis žēl. Jo viņi jau tad ir centušies, vaina ir skolotājā, kas nav spējis iemācīt,” atzina Šteina.

“Mazais bērniņš 1., 2.klase. Viņš ir centies tā kā… nezinu, kā centies. Bet dabūjis kaut kādu mazāku punktiņu,” sacīja Šteina, skaidrojot, ka tad bērns domā, ka ne tik labi nodejoja, sākas stress, un skolotāja dusmīga.

Problēmai, ka Daugavas stadions tomēr nav bezizmēra, Šteinas ieskatā var meklēt dažādus risinājumus. Pirms vairākiem svētkiem lielie Rīgas Kultūras centru kolektīvi, kuri ikdienā veido savas patstāvīgās programmas, skolēnu repertuāru neesot apguvuši.

“Rīgas tie saucamie Kultūras centru izglītības kolektīvi, kas arī ir apmēram 1000 bērnu, plus mīnus, 7 kolektīvi, mēs startējām lielās estrādes programmā. Līdz ar to bijām svētku dalībnieki, bet mēs skolu repertuārā neiejaucāmies. Tikai vecākās grupas,” stāstīja Šteina.

“Mums bija tāda vienošanās, ka ir jādod iespēja lauku kolektīviem startēt. Tagad tā nav, ja gribat svētkos – mēs tāpat kā visi skolu kolektīvi apgūstam skolu repertuāru,” stāstīja Šteina.

Psiholoģe: Svarīgi bērniem neradīt sajūtu par “pasaules galu”

Pilnīgi bez vērtēšanas jebkurā jomā, kur pastāv konkurence, visticamāk, neiztikt. Ko darīt situācijā, ja piepildījušās vissliktākais prognozes un bērni uz svētkiem netiek? Viss atkarīgs no deju pulciņa iekšējās atmosfēras un tā, cik augstu stāda svētkus kā prioritāti.

Ģimenes psiholoģijas centra “Līna” psiholoģe Līga Bernāte skaidroja – ja visu laiku ir viens mērķis nevis tāpēc, ka patīk dejot, patīk process, bet jātiek uz deju svētkiem, tad, protams, emocijas varētu būt spēcīgas.

“Gan vecāku, gan pedagogu atbildība, ir tas, cik tas tiks pacelts tādā līmenī, ka tas ir svarīgākais, “ja tas nepiepildās, ir pasaules gals”,” norādīja psiholoģe.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti