Jauniešu deju kolektīvs "Buki" Smiltenē uz mēģinājumu sanāk divas reizes nedēļā. lai gan skate būs maija sākumā, kolektīvā saka, ka viņiem tas ir jau drīz. Lai kvalificētos vasarā gaidāmajiem svētkiem, šim kolektīvam kopā jāapgūst desmit dejas. Stāsta kolektīva vadītāja Ieva Atare: "Repertuārs, manuprāt, ir gana sarežģīts. Mēs esam ielēkuši A grupā, kur ir principā visgrūtākās dejas. Šobrīd ir karstais laiks. Mēs noteikti ņemsim klāt arī svētdienas."

Kolektīvs "Buki" pastāv tikai piecus gadus. Vairums dalībnieki dejo jau no mazotnes un ir pieredzējuši vairākus Dziesmu un deju svētkus, tāpēc apzinās, ka tuvākos mēnešus slodze būs liela.

Vaicāti, vai kolektīva dalībnieki jūtas gatavi lielajai skatuvei, "Buki" atteic: "Es domāju 50% varētu būt. – Es gribētu teikt, ka mēs varbūt galvā morāli gatavāki nekā tas ir fiziski. – Bet es domāju būs labi, mēs tiksim galā ar visu." Un – "Ar katru mēģinājumu jūti, ka nāk tuvāk un ir vairāk jāizdara, un mēģinājumi paliek garāki. Tiek veidotas nometnes, kuras mēs rīkojam, kad paliek pa nakti, ilgākas stundas vienkārši."

Līdzīgs noskaņojums ir arī vienīgajam senioru vīru korim Latvijā – "Baltie bērzi" no Valmieras. Gatavojoties skatei, kas būs aprīļa izskaņā, korī atzīst, ka tagad dziedāšanai nodosies pilnībā. Kora dalībnieks Ervīns Mauliņš stāsta: "Diezgan intensīvi gatavojamies. Es vēl spēlēju orķestrī "Signāls", tur arī notiek mēģinājumi, ko darīt ir visu laiku. Es Dziesmu svētkos jaunībā esmu bijis, jau no bērnības krāmējos ar to mūziku."

Savukārt korists Ēvalds Pavlovičs atklāj, ka pats piedzīvojis 13 Dziesmu svētkus: "Tas ir neizsakāmi, tur riktīgi var just latviešu kopumu, latviešu kultūru."

Arī kora diriģente Inga Zirne stāsta, ka šis būs diezgan piepildīts laiks: "No Jaunā gada visi darbi uzņems apgriezienus divtik, jo nav noslēpums, ka bez skates repertuāra, Dziesmu svētku repertuāra, mums ir arī citi koncerti, citas nodarbes."

Tikmēr par repertuāra apgūšanu Valmieras jauniešu kora "Skan" diriģente Irēna Zelča saka – vēl daudz kas jāslīpē. Sastāvs tagad intensīvāk strādā pie izpratnes par dziesmu tekstu: "Nav apgūts pilnībā, ir apgūts pa daļām, ar mums strādā virsdiriģenti un ļoti labi strādā, mums jau ir bijuši trīs kopmēģinājumi."

Savās pārdomās dalās arī korists Edvards: "Kā jau Irēna minēja to teksta izpratni, ir forši, ka izstāsta, ieliek tev galvā, ka tas nav parasts teksts, bet stāsts."

Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Sarmīte Pāvulēna stāsta, ka šobrīd svētkiem aktīvi gatavojas kopā vairāk nekā 1600 kolektīvi – ne tikai koristi un dejotāji, bet arī orķestri, vokālie ansambļi, koklētāji, folkloras kopas un citi: "Pēc tās pieredzes – mums tomēr visi kolektīvi, kas piedalās skatēs, visi tiek uz svētkiem, jo cilvēki ir motivēti tam, lai varētu piedalīties tajā labajā pasākumā, kur viss skan Rīgā, tad visi vienmēr ir sagatavojušies ļoti labi."

Plānots, ka vairums kolektīvu mākslinieciskā un tehniskā snieguma vērtējums būs zināms maija izskaņā, dažiem kolektīviem skates notiks arī jūnija sākumā. Šogad Dziesmu svētku tradīcijai aprit 150 gadi.