Latvijas vicečempions riteņbraukšanā un deju asistents: Kad ir grūti, ir jādara vairāk

Kuldīdznieks Arvis Sprude ir ne tikai deju kolektīva vadītājs un laukuma asistents deju svētkos, bet arī Latvijas vicečempions riteņbraukšanā. Kā paspēt Dziesmu un deju svētku virpulī strādāt, vadīt kolektīvu un gandrīz izcīnīt uzvaru Latvijas čempionātā?

Ar Arvi Sprudi saruna ieplānota "Daugavas" stadionā, jo tikšanās brīdī viņa darba vieta ir šeit. Arvis ir deju laukuma asistents. Tas ir atbildīgs darbs – viņš dod komandas dejotājiem, kurā brīdī ir jāuznāk uz laukuma un kurā jānāk nost. Arī mēģinājumu laikā darba ir daudz. Par tā apjomu norāda Arvja soļu skaitītājs.

“Parādīja, ka esmu nostaigājis 23 kilometrus pa visu dienu,” secina Arvis. “Tas darbs un tā staigāšana ir diezgan liela. Jo mēģinājumi notiek ne tikai centrālajā arēnā, vakar notika blakus arēnā, arī tur ir divi laukumi. Un tev visu laiku ir jākursē un jāpalīdz, ir, kur paskriet un pastaigāt.”

Tomēr 23 kilometri šķiet nieks, salīdzinot ar to, ko viņš paveica 1. jūlijā.

“Iepriekšējā dienā mums bija mēģinājums ''Arēnā Rīga'', biju kopā ar dejotājiem un strādāju kā asistents, atgriezos vēlu mājās,” stāsta Arvis. “No rīta agri cēlos un braucu uz Talsiem, nobraucu Talsos sacensības, tad braucu atpakaļ uz gājienu, un nākamajā dienā gāju uz darbu.”

Arvis Sprude

Un Talsos Arvis nevis vienkārši nobrauca sacensībās, bet kļuva par Latvijas vicečempionu riteņbraukšanā 94 kilometru distancē amatieriem savā vecuma grupā. Līdz uzvarai pietrūka tikai vienas sekundes. Par sasniegumu priecājās ne tikai pats – arī deju svētku rīkotāji, to uzzinot, sagādāja viņam pārsteigumu.

“Palūdza mani iznākt priekšā. Un tad visi dejotāju klātbūtnē apsveica mani ar izcīnīto vietu Latvijas čempionātā,” atceras Arvis. “Un tas bija tāds emocionāls mirklis, jo tev apkārt ir cilvēki, kuri nav saistīti ar to, ko tu dari tajā dienā. Un visas dienas garumā visi nāca un apsveica.”

Arvis apgalvo, ka riteņbraukšana nepalīdz labāk dejot tautas dejas. Ja vien neskaita to, ka abas ir fiziskas aktivitātes. Arī muskuļu grupas ir citas. To viņš pārzina, jo ir arī sporta skolotājs. Tomēr Arvis saredz paralēles citur. Viņš norāda – riteņbraukšanā bieži vien labāku rezultātu var sasniegt, ja vairāk dara tad, kad ir visgrūtāk.

“Un dejošanā ir tieši tāpat,” viņš uzskata. “Tad, kad ir grūti, tev ir jānodejo deja līdz galam. Skatītājs atnācis skatīties, un viņš negaida, ka tu dejas vidū apsēdīsies un pateiksi – viss, man pietiek.”

Tomēr nav saprotams, kā var būt spēks pēc 2,5 stundās pievarētiem 94 kilometru skriet un palīdzēt tapt lielākajam piecgades deju uzvedumam. Arvis apgalvo – tieši riteņbraukšana viņam palīdz to paveikt. Braucot ar velosipēdu viņš atslēdzas no visa. Arī no darba.

“Tā riteņbraukšana man dod to brīdi, kad es varu pārdomāt, kas man ir jādara. Un es ar to atpūšos, man tas patīk. Tā kā es saku – tas ir man hobijs. Un šeit es daru darbu un ļauju izbaudīt viņu hobiju,” skaidro Arvis.

Dziesmu un deju svētkos tādi kā Arvis ir vēl arī citi. Visi nav piedalījušies Latvijas čempionātā un izcīnījuši godalgas, bet vēl padsmit citu asistentu arī svētku nedēļā ik dienu noiet vairāk nekā 20 kilometru, lai svētku lielkoncerts būtu izdevies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti