Kultūras ziņas

Liepājas koncertzālei «Lielais dzintars» – 3!

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Dziesmu un deju svētkiem veltīta konference

Konferencē rosina Dziesmu un deju svētku biroja darbu sākt trīs gadus pirms svētkiem

Aizvadīto Dziesmu un deju svētku izvērtēšanai un nākamo svētku rīkošanai veltītā konferencē pirmdien Nacionālajā bibliotēkā pulcējās nozares profesionāļi un interesenti, akcentējot gan labi paveikto, gan problemātiku - piemēram, biļešu tirdzniecības jautājumu, koru un deju kolektīvu vadītāju atalgojumu un darba prestižu, kā arī iespēju Dziesmu un deju svētku biroja darbu sākt ātrāk, vismaz trīs gadus pirms svētkiem, nevis svētku norises gadā. 

Konferences un tajā iekļauto diskusiju mērķis ir svētku pilnveide. Aizvadīto dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča pastāstīja – dalībnieku elektroniskā reģistrēšana ir ļāvusi savākt daudz datu, no kuriem pašlaik var gan izdarīt secinājumus, gan ieviest uzlabojumus. 
“Pēc statistikas mēs redzam, ka koncertus ir apmeklējuši 90 procenti no tiem, kas bija reģistrējušies, tad jautājums, kas ir šie 10%, kas nav apmeklējuši koncertus,” skaidroja Juhņēviča.

Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecība pirms svētkiem bija viens no apspriestākajiem tematiem. Par komisijas maksas iekasēšanu svētku rīkotāji pret biļešu izplatītājiem – “Biļešu paradīzi” vērsušies tiesā. Daudz kritikas veltīts arī biļešu iegādes procesam, un tas bija arī viens no konferences diskusiju tematiem. 

Tā kā pieprasījums pēc biļetēm pārsniedz piedāvājumu, Eva Juhņēviča iesaka – vispirms jāatbild uz galveno jautājumu – kam šie svētki tiek rīkoti – tikai dalībniekiem, gan dalībniekiem, gan Latvijas iedzīvotājiem, vai visiem iepriekš minētajiem un vēl ārvalstu viesiem.

“Kad būs pielemta – tas ir mans personīgais viedoklis – konkrēta kvota dalībniekiem un atlikušais brīvajā tirdzniecībā, tad savukārt varēs domāt, kā nodrošināt šo brīvo tirdzniecību. Tas ir izlozes princips, vai tas ir tas pats princips, kas šajos svētkos bija – mēs redzējām, ka tas ir novecojis, bet varbūt ir iespējami uzlabojumi. Vai arī tas ir starptautisks konkurss,” savu vīziju ieskicēja Juhņēviča. 

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte norādīja – konference ir iespēja  noskaidrot atgriezenisko saiti – ko iesaistītās puses domā par aizvadītajiem svētkiem. Signe Pujāte uzsvēra, ka pašlaik jūtama dziesmu svētku dalībnieku vēlme iesaistīties svētku rīkošanas procesā. 

“Ir daudz vērtīgu priekšlikumu arī par saturu, protams, kā vienmēr, repertuāra tradicionālais ietvars un laikmetīgums – kā to savienot,” pastāstīja Pujāte. 

Vēl viens ieteikums, kas izskanēja konferencē – Dziesmu un deju svētku biroja darbu sākt nevis pusotru gadu pirms dziesmu un deju svētkiem, kā tas notika iepriekš, bet vismaz trīs gadus pirms svētkiem. 

“Tur ir daudz tādu loģistikas jautājumu, kas patiešām prasa ilgāku laiku nekā tikai pēdējais gads, kad svētkiem ir atvēlēts lielākais budžets,” šādu nepieciešamību skaidroja Pujāte.
Savukārt diriģents Mārtiņš Klišāns uzsvēra – nedrīkst aizmirst par būtisko piecu gadu posmu starp svētkiem, konkrētāk, par koru un deju kolektīvu vadītājiem – viņu darba prestižu un atalgojumu. 

“Tā procesa uzturēšana ir ļoti būtisks jautājums. Mums tomēr ir vajadzīga jaunā maiņa. Mums ir vajadzīgi labi kadri, mums ir vajadzīgi cilvēki, kuri ir savējie – tie, kas vakaros dzied, lai būtu, kas brauc pie cilvēkiem strādāt,” norādīja Klišāns. 

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti