Panorāma

Ielās iziet 43 000 svētku dalībnieku

Panorāma

Praktiska informācija svētku dalībniekiem un apmeklētājiem

Goda virsdiriģents – Edgars Račevskis

Goda virsdiriģents Edgars Račevskis par savu «firmas gabalu» uzskata «Mūžu mūžos būs dziesma»

Darba pilnas rokas – tā par savu ikdienu saka Dziesmu svētku goda virsdiriģents Edgars Račevskis. Kaut arī cienījamā vecumā, viņš ir tikpat aktīvs, cik viņa kolēģi – joprojām vada kori un rīko mūzikas dienas dažādās Latvijas vietās. Un arī šajos Dziesmu svētkos viņš kāps tribīnē un diriģēs cilvēku tūkstošus.

Diriģenta Edgara Račevska mājās uz pakaramā glīti stāv virsdiriģenta tērps – jau pavisam drīz lielais Dziesmu svētku iznāciens. Šie būs 12. svētki, kuros viņš būs virsdiriģenta godā. Allaž aktīvs un optimistisks, bet darbā vienmēr ievēro profesionalitāti, un tāpēc pret saviem dziedātājiem ļoti prasīgs.

“Varbūt kādreiz pat par daudz, un tāpēc es varbūt kādreiz kļūstu netīkams vai nemīlams, bet kaut kā es tieku galā ar to visu,” atzīst Račevskis.

Edgars Račevskis dibinājis vīru kori “Gaudeamus”, darbojies Latvijas Radio korī, jauktajā korī “Sonore” un citos, bet pašlaik jau vairāk nekā 20 gadus vada Rīgas Latviešu biedrības vīru kori “Latvis”.

Savukārt Dziesmu svētku virsdiriģenta tribīnē viņš pirmo reizi nonāca 1970. gadā. Par to diriģentam spilgtas atmiņas: “Es ļoti izjutu to domu spēku, kas no viņiem visiem nāk. Viņi visi grib dziedāt un klausa ļoti uzmanīgi, un var dabūt gatavu pašu velnu!”

Neskaitāmos albumos un mapēs savākti un saglabāti raksti no avīzēm un fotogrāfijas, kurās redzams diriģents. Milzīgo arhīvu veidojusi Maestro sieva Dzidra. Ir arī bilde no viņa pirmajiem svētkiem vēl kā dziedātājam. Tas ir 1955. gads, kad viņš kopā ar Liepājas vīru kori “Dziedonis” koru karos iegūst 1. vietu.

Tomēr visspilgtāk atmiņā palikuši 1990. gada svētki, kuros sabrauca dziedošie latvieši no visām pasaules malām. Koncerta noslēgumā bija paredzēts, ka visi  dalībnieki aizdegs svecītes. Tomēr dziedātāji nolēma to darīt Edgara Račevska diriģētās dziesmas laikā vēl pirms noslēguma.

“Neviens nekā neteica, bet, kā es sāku diriģēt “Mūsu Tēvs debesīs”, tā tikai redzu – sāk iemirgoties vienā vietā, otrā, trešā un pēc minūtēm 5–7 jau mirgoja viss,” atceras diriģents.

Kā saka pats Maestro – viņa “firmas gabals” ir  Valtera Kaminska vīru kora dziesma “Mūžu mūžos būs dziesma”: “Es esmu piedzīvojis to, ka Dziesmu svētkos notiek dziesmas atkārtojums, un “Mūžu mūžos” man ir izdevies atkārtot pēc meiteņu pieprasījuma otrreiz, kas ir rets gadījums vispārīgi, ka kādu skaņdarbu Dziesmu svētkos atkārto.”

Arī simtgades svētkos gods diriģēt šīs abas dziesmas būs viņam pašam.

“Es varu būt ļoti priecīgs, ka tas tā ir – ka Dievs man ir devis šo momentu, ka es to varu īstenot!” saka diriģents. “Lai kopēji šī nedēļa mums aiziet tādā labā darba saskaņā un mīlestībā vienam pret otru! Un tad jau viss būs kārtībā! Mēs esam, mēs dzīvojam, mēs dziedam un apliecinām pasaulei savu eksistenci, savu varēšanu, savu kultūru un savu mūziku. Un tās ir mūsu bagātības, jo kultūra ir mūsu bagātība, ko mums nevar atņemt.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti