Dienas notikumu apskats

Zolitūdes traģēdija: Pirms nodošanas ekspluatācijā «Maxima» pārskatīta pavirši

Dienas notikumu apskats

Lielbritānijas tiesa aizliedz «Brexit» bez parlamenta piekrišanas

Deju virsvadītāji pauž atbalstu lieluzveduma «Māras zeme» radošajai komandai

Deju virsvadītāji pauž atbalstu lieluzveduma «Māras zeme» radošajai komandai

Simtgades deju svētku lieluzveduma „Māras zeme” radošā komanda turpinās darbu. Atbalstu viņiem pauduši visu deju apriņķu virsvadītāji, kas 24.janvārī pēc tikšanās Kultūras ministrijā nodeva arī oficiālu atbalsta vēstuli svētku rīkotājiem, Latvijas Nacionālajam kultūras centram (LNKC).

Savukārt, kā iepriekš jau vēstīts, ideja par vienādu tērpu šūšanu visiem dejotājiem vairs neesot dienaskārtībā. Radošā komanda plašākus komentārus par iespējamām izmaiņām uzvedumā sola pēc Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes sēdes 2.februārī.

Gandrīz vienprātīgs atbalsts uzvedumam

29 deju apriņķu vadītāju slēgtajā sanāksmē ar simtgades deju lieluzveduma radošo komandu trešdien, 24.janvārī, Kultūras ministrijā pat aiz durvīm bija nojaušams saspringums.

Pēc neoficiālām ziņām, radošā komanda pieļāvusi arī iespēju atkāpties,

tomēr pēc visu virsvadītāju un rīkotāju saņemtā atbalsta nolemts darbu turpināt.

„Ar absolūtu pārliecību mēs paziņojam, ka „Māras zemes” koncepcija un repertuārs atbilst Latvijas simtgadei un deju svētku tradīcijai kopumā. Mēs šodien esam saņēmuši neapšaubāmu Latvijas deju apriņķu virsvadītāju atbalstu, un mēs turpinām darbu pie māksliniecisko ieceru realizācijas,” radošās komandas vārdā paziņoja horeogrāfs Jānis Purviņš.

„29 deju apriņķi un to virsvadītāji izteica viennozīmīgu atbalstu šim deju lieluzvedumam. Tas, manuprāt, ir pats galvenais šodienas paziņojums,” sacīja Cēsu deju apriņķa virsvadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne,

aicinot beigt pret radošo komandu vērstās negācijas un ļaut strādāt.

Virsvadītāji no savu apriņķu kolektīviem esot saņēmuši gandrīz vienprātīgu atbalstu iecerētajai dejas izrādei, tāpēc esot pārsteigums par atsevišķu dejotāju gatavoto vēstuli, kurā aicināts uzvedumu nomainīt.

„Dejotājiem interesē šī iespēja. Un īpaši lauku dejotājiem tas ir kaut kas nebijis un līdz šim nepiedzīvots. Viņi priecājas par šo pasākumu,” apgalvoja Pētersone-Lazdāne.

Medijos tik "muļķīga parunāšana"

Virsvadītāji iesniedza arī oficiālu vēstuli svētku rīkotājiem, kurā teikts, ka „medijos izskanējušie negatīvie viedokļi nepauž deju nozares profesionāļu un dejotāju vairākuma viedokli”.

„Mums ļoti patīk viedokļu daudzveidība, par to mēs šodien arī kolēģu vidū runājām. Mums ļoti patīk, ka mūsējiem ir arī pretēji viedokļi. Taču tam visam ir jābūt arī kādam profesionālam segumam, kādiem piedāvājumiem. Un, ja mēs sekojam līdzi tam, kas šobrīd notiek masu medijos, tad mēs saprotam, ka tur nav ne profesionālu piedāvājumu, ne alternatīvu. Ir tikai muļķīga parunāšana par lietām, no kurām cilvēki pat varbūt neko nesaprot,” kritiski izteicās Saldus deju apriņķa virsvadītāja Santa Laurinoviča.

„Aizejošu vilcienu apstādināt nav iespējams. Mums nav uzdevums tagad apstādināt šo procesu, jo bija tikai viena koncepcija, un viņi [radošā komanda] godīgi dara to, ko viņiem ļāva darīt,” piebilda Alūksnes deju apriņķa virsvadītāja Lāsma Skutāne.

Atbalstu simtgades deju lieluzveduma radošajai komandai pauda arī deju ansambļu vadītāji Gints Baumanis un Rolands Juraševskis, kuru teiktais medijos iepriekš bija izskanējis kritiskāk.

„Es varbūt biju viens no tiem, kas drusku tā kā šaubījās un domāju, kā tas izvērtīsies.

Jo es personīgi tādu programmu veidot neuzņemtos, kā jau teicu arī kolēģiem. Bet viņi ir uzņēmušies, un mums viņiem ir jāuzticas,”

sacīja Juraševskis, kurš ir arī Rīgas un Jelgavas apriņķu virsvadītājs.

„Man ir ļoti žēl, ka publiskajā telpā skan arī tikai šis absolūti negatīvais, kas šeit nekādā veidā nestāv iekšā. Toreiz [LTV raidījumā „Kultūršoks”] es paudu savu subjektīvo viedokli, jo es domāju, ka varbūt simtgade bija jāveido citādāk. Tajā pašā laikā es zināju, ko dara abi Jāņi [Ērglis un Purviņš], un pašlaik, strādājot ar saviem kolektīviem un savu Pierīgas apriņķi, es strādāju ar domu, ka ir jādejo un ir jādara,” uzsvēra Baumanis.

Jāuzlabo informācijas ķēde

Katri deju svētki atnāk ar asām diskusijām, Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” uzsvēra Latvijas Nacionālā kultūras centra Dejas mākslas eksperte Maruta Alpa, norādot, ka līdz šim diskusijas notikušas repertuāru semināros un strīdi risināti māksliniecisko vadītāju vidū, bet šogad dejotāju un kolektīvu vadītāju neapmierinātība plaši atspoguļota sociālajos tīklos.

Taujāta, vai arī deju svētku repertuārā sagaidāmas izmaiņas, Alpa norādīja, ka deju virsvadītāji aicināja repertuāra jautājumu atstāt profesionāļu rīcībā: “Pienāk brīdis, kad mākslinieciskie vadītāji pasaka, ka būs tā un ne citādi.”

Latvijas Radio uzrunātais raidījuma "Uzvelc tautastērpu!" veidotājs un tautas deju ansambļa "Zīle" dejotājs Dīvs Reiznieks skaidroja, ka latviešiem tautas tērps ir ļoti svarīgs, kuru tur lielā godā. Viņš gan uzteica “Māras zemes” iecerēto tērpu māksliniekus, bet problēma esot nevis pašā tērpā, bet gan tajā, kā izskatīsies, ka vienā tērpā dejos 15 000 cilvēku, jo dejotājiem patīk atšķirties.

Reiznieks uzsvēra, ka “Māras zemes” radošajai komandai jāpiestrādā pie tā, kā savu vēsti nodot dejotājiem tā, lai nerastos pārpratumu, jo acīmredzot “informācijas ķēdīte ir plīsusi”.

Režisora iecere par vienotiem tērpiem, iespējams, būs jāmaina

Neatbildēts tomēr pagaidām ir jautājums par lieluzveduma dalībnieku tērpiem. Tā kā pašvaldības lēmušas, ka nevarēs atbalstīt kolektīvus auduma iegādē, kas, kā iepriekš izskanēja, izmaksātu ap 40 eiro vienai personai, tiek domāts par alternatīvām.

“Ieceres tā kā ir un viņas tiks pilnveidotas,” atzina Alpa, piebilstot, ka, iespējams, iecere par vienotiem tērpiem visiem 15 000 dejotājiem būs jāmaina. Jau ziņots, ka sākotnēji bija iecerēts Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku lieluzvedumā "Māras zeme" visiem 15 000 dejotāju uzstāties jaunos tērpos – audums būtu jāiegādājas pašvaldībām, bet tērpi jāpašuj pašiem deju kolektīviem. Pašvaldību savienība nolēma neatbalstīt īpašo tērpu finansēšanu uzvedumam "Māras zeme" tikai no pašvaldību līdzekļiem

Pēc dejotāju un pašvaldību protestiem XVI Deju svētku deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskās koncepcijas autori - mākslinieciskie vadītāji Jānis Ērglis un Jānis Purviņš, režisors Elmārs Seņkovs un scenogrāfs Reinis Suhanovs sadarbībā ar Dziesmu un deju svētku rīkotāju - Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC) - sola pilnveidot gan lieluzveduma repertuāru, gan mākslinieciskos risinājumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti